Ventspilī, Ventas krastā, pašā Ostas promenādes centrā uz bronzas soliņa sēž vientuļš bronzas vīrs. Skumjām acīm viņš noskatās uz ostā ienākošajiem kuģiem. Tas ir Krišjānis Valdemārs, jaunlatvietis un latviešu kuģniecības pamatlicējs. Kāpēc skumjām acīm? Izskaidrojums ir vienkāršs. Krišjāņa Valdemāra skulptūrai vairs nav briļļu...
Laiks doties uz domi
– Miza, man liekas, ka Voldiņš ir vai nu traks, vai kaut ko nojauš, – Tievais čukstēja. – Mēs taisām jau piekto apli, un akurāt ap policijas māju! Vai nu man izliekas, vai tik tiešām pa logiem mūs vēro. Tas labi nebeigsies!
– Voldiņš ir nodomājis, ka viņu grasās novākt, tāpēc baidās attālināties no policijas mājas. Kaut gan – Strādnieku iela ir klusa un tukša, pa galvu iedot viņam varētu arī tur. Šitas tiešām labi nebeigsies. Varbūt nolienam malā un paskatāmies, kas notiks?
– Tinamies prom no šejienes. Pulkstenis jau ir pusdivpadsmit! Man jāiet uz domi. Pilnas kabatas ar rauga pakām. Neaizmirsti, ka tavam opelim jābūt Rīgas ielas galā desmit minūtes pāri divpadsmitiem!
– Pašnāvnieks tu neglābjamais. Labi, es tur būšu, bet nojauta saka – tu tobrīd jau vērosi rūtainas debesis. Ej vien, es tevi neturu.
– Nu tad metam mieru! Man vēl jāpārģērbjas un jāsavāc tā bleķa onkuļa brilles, lai ģīmi nevar pazīt. Jācer, ka nav pārāk stipri pielodējuši. Un sarkanās kurpes arī jāuzvelk...
– Kāda velna pēc tev vajadzīgas sarkanas kurpes?
– Poliči meklēs personu ar sarkanām kurpēm un brillēm. Bet es brilles noņemšu un kurpes pārvilkšu, lūk!
– Tev pēdējais laiks ārstēties pie šitā... pie psihopāta, vai kā nu tur viņu sauc. Staigā laimīgs, es tikmēr sagatavošu mašīnu. Man gan liekas, ka tevi no domes aiztransportēs ar gluži citu transportlīdzekli...
Šefs
Sliedem kabatā iezvanījās mobilais tālrunis. Izmeklētājs sarāvās un klusi pačukstēja: – Hallo?
Šefs pat nedomāja čukstēt, šefs auroja lokomotīves sirēnas balsī.
– Sliede! Tu esi nepārspējams! Tu visai policijas mājai esi sarīkojis bezmaksas izrādi!
– Kādu vēl izrādi?
– Neizliecies, Koperfīld! Mēs visi tevi redzam! Cik apļus ap mūsu māju tu vēl taisies griezt?
Šķita, ka šefs ir neparasti labā garastāvoklī.
– Sliede, mēs tev maksājam algu par noziedznieku ķeršanu, nevis par to, ka tu te vadi kaut kādus horovodus... kā tas būs latviski? bitīt rožu dārziņā... jebitīt matos, met mieru un kāp augšā! Mēs tev par šito izrādi noorganizēsim glāzi konjaka! Anželika sola tevi sabučot un tavus maniakus arī!
– Kāda vēl ellē purā izrāde... Es izsekoju aizdomās turamo!
– Izseko? Paskaties pār plecu! Tev aiz muguras velkas vēl vismaz četri izsekotāji! Grūti bija kaut kur pārbaudīties, ko?
– Nav jau vairs kur pārbaudīties. Tā māja Pils ielā pretī kinoteātrim, kur varēja pa otru pusi iziet ārā, tagad ir nojaukta.
– Un tev bija grūti aiziet kaut vai līdz Andrejnamam? Labi, kāp augšā, mēs te visi jau esam pārsmējušies.
Sliede nopūtās, pēdējo reizi paskatījās uz bomzīša Voldemāra novārtīto muguru un pagriezās policijas mājas ieejas durvju virzienā.
Tievais
Tievais šķita patīkami satraukts.
– Redzi, – viņš skaidroja Mizam, – es šodien kā tāds biznesa cilvēks. Mana diena ir aizņemta līdz pēdējai minūtei. Vispirms izsekojām Sliedi, tagad man ātri jānokārto lietas pilsētas domē, savukārt vakarā jādomā, kur paslēpt naudu un vērtslietas. Rīt atkal ķersimies klāt Sliedem.
– Jā, Sliede kaut kā ātri nosvīda. Laikam apnika pa riņķi skraidīt. Kā tev liekas, Voldiņš ir nojūdzies vai kaut ko perina?
– Viņam kaut kas ir aiz ādas. Labi, to mēs uzzināsim rīt. Es skrienu pēc brillēm un un uz domi. Atceries – pēc piecpadsmit minūtēm tev jābūt Rīgas ielas galā!
Šefs maina viedokli
Kamēr Sliede kāpa augšā pa kāpnēm, likās, ka šefa dusmība pār viņa galvu nenāks. Veltas cerības! Šefs pēkšņi bija mainījis garastāvokli un izskatījās pēc atriebības dievietes, tikai bez zobena rokā.
– Sliede! Ja es tevi tagad nožņaugšu, man par to nekas nebūs. Man varbūt pat piešķirs prēmiju un ārpuskārtas atvaļinājumu. Tu, protams, nezini, kas nupat noticis.
– Kas tāds varēja notikt? Bomzis Voldemārs noteikti vēl joprojām riņķo mums apkārt, viņš ir iegājis kaut kādā recesijā, eiforijā vai kā nu to sauc...
– Nē, Sliede. Laikam būs tev jāpiešķir Anželiku palīgos. Nupat atkal nozagtas Valdemāra brilles! Un vainīgais ir viens no tiem urlām, kas tev vilkās pa pēdām. Brīvostas pārvaldes apsargi ir viņu piefiksējuši. Pēcpusdienā ņemsim ciet, tagad nav laika. Man jāaizskrien līdz domei, viņi tur jau no paša rīta gaida kaut kādu terora aktu.
Fiasko
Kolīdz Tievais pārkāpa domes slieksni, viņam virsū sakrita visi – apsargi, policisti, zemessargi un armijnieki. Zem beisbola mača cienīgās cilvēku čupas nelaimīgais rauga adepts nebija redzams, vien varēja dzirdēt viņa aizžņaugto pīkstienu:
– Palīgāāāā...
Sliede ir satriekts
Sliedem nebija nekādas patikas kasīt muguru vai vispār domāt par darbu. Nebija vairs tie laiki, kad seifā blakus ierocim un izmeklējamo lietu kaudzei atradās nomierinoša dzēriena pudele. Tas bija vēl vecajā policijas mājā un pirms daudziem gadiem. Izmeklētājs atkrita krēslā. Pa logu bija redzams bomzis Voldiņš, kurš joprojām spītīgi grieza apli pēc apļa.
– Kā tas viss man ir noriebies... un kad tas reiz beigsies... – Sliede murmināja.
Iezvanījās tālrunis.
– Sliede? – šefs runāja tādā kā no ledusskapja izņemtā balsī. – Klausies, Sliede! Es zinu, ka tev tas viss ir noriebies. Varu paziņot, ka tas nekad nebeigsies. Vispār nekad! Nupat Voldemāram brilles atlikuši atpakaļ. Ne jau tās, ko nospēra frukts no Pārventas tirgus, mēs par viņu jau visu zinām. Krišjānim uz deguna ir tās brilles, ko norāva vakar. Atkal iesaistīta persona spilgti dzeltenā vestē, un netālu no notikuma vietas manīta automašīna ar aizsmērētiem numuriem. Ja mēs šo lietu mēģināsim atdot drošībniekiem, viņi par mums zobosies. Viss! No rītdienas tu dalīsi savu kabinetu ar praktikanti Anželiku. Rēķinies ar to, ka viņa uzklās uz tava seifa tamborētu sedziņu un pie sienas piekārs spoguli. Tas uz darbu neattiecas! Kaut arī blondīne, viņa tagad ir tava darbiniece. Ķeriet maniakus divatā. Punkts!
– Nēēēē! – Sliedes izmisīgais kliedziens pārviļņoja pāri Ventai, izbiedēja baložus Pārventā un noklusa tālu Staldzenes priedēs.
(turpinājums sekos)
Komentāri (0)
Tad nu tā. Šis ir 1. daļas nobeigums. Iespēju robežās izmantoti visi ieteikumi – piemēram, persona dzeltenā vestē, sarkanās kurpes utt. Vēl daudz kas ir palicis rezervē un tiks lietā likts! Piemēram, Līziņš. Otrā daļa pārsvarā norisināsies Ostgalā, tā ka, ja ir idejas, neturiet pie sevis!