author-avatar
Ilze Elizabete Urga žurnaliste
30. septembris, 11:25, 2021

Aizvadītajā nedēļā mani pārsteidza kādas austrālietes – Morgan Lee – , kuras Facebook ierakstus regulāri lasu, atzīšanās. Pirmo seksuālo pieredzi viņa ieguvusi 3,5 gadu vecumā caur sava tēvoča pieskārieniem. Kopā pavadītais laiks, uzmanība, nevainīgas dāvanas – dienasgaismā, naktīs... Tā tas turpinājies līdz onkuļa nāvei, kad 14 gadus vecā pusaudze par notikušo uzdrīkstējusies pastāstīt savai ģimenei. Māte lūgusi nevienam neko neteikt. Turpmākos 30 gadus viņa klusējusi: «Lielāko savas līdzšinējās dzīves daļu es cīnījos, lai izdzīvotu, lai tiktu galā ar traumu, kas bija dziļi iesakņojusies manī. Es jutos kā upuris, izmisis un salauzts cilvēks.» Sasniedzot četrdesmitgadnieces slieksni, sieviete uzrakstījusi un savas ģimenes locekļiem nosūtījusi vēstuli, kurā atklājusi savu pieredzi. Dažas radinieces atzinušās, ka nojautušas notiekam ko nelāgu, taču pēc lielās ģimenes apspriedes jau tā daudz cietusī sieviete no savējo vidus izstumta: «Ignorēja mani un izturējās pret mani kā pret parazītu.» Dažus gadus vēlāk sieviete uzzinājusi, ka arī viņas māte un mātes māsa savā bērnībā guvušas līdzīgu traumu. Ceļš uz notikušā pieņemšanu kļuvis iespējams, satiekot partneri, ar kuru iepazītas savas seksualitātes tumšās un gaišās puses.

Abpusēja mīlestība, pacietība, sapratne, līdzjūtība devusi sievietei spēku runāt par savu pieredzi publiski un izlīgt ar pagātni: «Ir pagājuši daudzi jo daudzi gadi un es vairs neuzskatu savu agrīno pieredzi par sliktu vai nožēlojamu, es pat redzu, cik daudz tā man ir iemācījusi.» Dziedinājums nesis arī spēju piedot savas ģimenes locekļiem, kuri nesaprata, lūdza klusēt, novērsās: «Tagad es saprotu, ka esmu pavadījusi daudzus gadus, cenšoties radīt sev ģimeni (...) es esmu atradusi savu patieso mieru vienatnē un savā pagaidu vientulībā.»

Laikam jau te ir arī atbilde uz manu nopūtu – instrukcija netiek šūpulī likta ar nodomu. Dzīvei jātop dzīvotai, pieredzei – iegūtai. Ja paveicas, ģimenes greizais musturs kādā paaudzē tiek lauzts un reizēm, lai tas notiktu, ir vajadzīga tieši novēršanās, tieši brīvprātīga vai piespiedu izolācija no tā, kā domā, kā viens pret otru izturas ģimenei piederīgie no paaudzes paaudzē. Ģimenes melnās avis ir dāvana dzimtai, tā ir jauna elpa un bieži – cerība uz dziedinājumu kādai ilgstoši iekapsulētai sāpei.

Komentāri (0)

Lasi vēl

  • Vai tiešām tests pazemo?

    Jaunais mācību gads, kā jau pēdējos gados ierasts – citādāks! Šoreiz mazliet vairāk konkrētības nekā iepriekšējā...

    17.09.21 12:17 | Ziņas | Komentāri(3)
  • Cik maksā uzticība?

    Arvien biežāk visās malās skandina vārdu uzticēšanās, aicina uzticēties gandrīz visam, gan tam, ka šis...

    07.10.21 09:22 | Ziņas | Komentāri(1)
  • Saplūst ar ainavu

    «Un, kad naktīs skrien cauri domu satraukts bezmiegs, es iedomāju ceļu, es eju kājām pa Kurzemi...» domāju, ka daudzi...

    17.09.21 11:15 | Ziņas | Komentāri(0)
  • Par saknēm

    Augusta vidū, kad tik tikko biju sākusi strādāt laikrakstā, uz pāris nedēļām dienas ritms iegriezās tādā kā amoka...

    11.10.21 14:54 | Ziņas | Komentāri(0)
  • Par kibernētiku!

    Vakar nosvinēju dzimšanas dienu. Ir daudz lietas, kas šādā dienā nāk galvā, daudzi tosti, ko gribas uzsaukt, bet viens no tiem saskanētu ar...

    17.09.21 12:29 | Ziņas | Komentāri(1)
  • Īpaša vieta

    Droši vien būsiet jau dzirdējuši, ka par šā gada Latvijas ģeovietu atzīts Staldzenes stāvkrasts, un šajā sestdienā tur gaidāms tam veltīts...

    21.09.21 15:15 | Ziņas | Komentāri(0)
  • Trauslais spēks

    Jau kādu brīdi manā sociālo tīklu plūsmā laiku pa laikam pazib informācija par vīru apļiem. Te kāds vaicā, vai un kur Latvijā tādi notiek, te...

    17.09.21 11:37 | Ziņas | Komentāri(0)
  • Esmu potēts un jūtos droši

    Vakcinēties vai nē? Vieni uzticas zinātnei, citi apzinās, ka arī zinātne jauno vīrusu un vakcīnu ietekmi uz organismu maz vēl pētījusi. Kāds...

    23.09.21 17:25 | Ziņas | Komentāri(16)