Par kibernētiku!

Un tas ir pavisam nopietni! Visticamākais, ka 1967. gadā uzņemtajā filmā par Šurika un piedzīvojumiem, vīri, uzsaucot tostu īsi pirms dzimtsarakstu nama atklāšanas, pat nenojauta, ko tik visu nākotnes sabiedrībai – tas ir mums un tā tālāk – nesīs kibernētika, bet mēs jau to varam novērtēt. Tajā skaitā dzimšanas dienās. Padomājiet paši, cik viegli tagad ir nosūtīt un arī saņemt sveicienus! Labi atceros tos laikus, kad ne tikai uz citu republiku vai valsti, bet pat Latvijas pilsētu varēja piezvanīt, vienīgi pirms tam piesakot tālsarunu. Taču nebija nekādu garantiju, ka saruna tiks sarūpēta ātri – runa taču bija par fiksētajiem tālruņiem, kura klausuli kāds pacēla tikai tad, ja kāds bija mājās – un arī precīzi. Atcerieties citu leģendāru filmu – par gruzīnu lidotāju Valiko Mizandari jeb Mimino? Viņš pieteica tālsarunu ar dzimto Telavi ciemu, bet zvans nonāca Telavivā. Nebūt ne ciemā, un nebūt ne Gruzijā.

Mums gadījās līdzīgi, tiesa, sajauktas tika apdzīvotās vietas un rajoni, bet vismaz ar republiku un valsti izdevās trāpīt (Mimino sarunu pieteica jau esot ārzemēs, tā kā sakaru nodrošinātājam kļūdīties bija vienkāršāk). Mūsu radi dzīvoja un joprojām dzīvo Cēsu pusē, tajā skaitā Priekuļos, bet telefoniste pamanījās mūs savienot ar Liepājas rajona Priekuli. Turklāt pavēlu vakarā. Jādomā garastāvoklis tika sabojāts ne tikai maniem vecākiem, bet arī Priekules ģimenei, kuru krietni vien pēc Panorāmas izsauca pie telefona kaut kādi nezināmi ļaudis no Ventspils.

Tagad, pateicoties arī kibernētikas straujajai attīstībai visos virzienos, no šādām kļūdām mēs esam pasargāti. Mobilajos sakaros gan gadās – man pašam nezināma auklīte ir sūtījusi skaidrojumu, kāpēc nevar pieskatīt nezināmus bērnus, bet nesen lasīju, ka kādu vīrieti ar īsziņas palīdzību pametusi nezināma sieviete –, bet visā tajā, kas saistās ar informāciju tehnoloģijām kļūdu un tātad nepatīkamu pārsteigumu iespēja ir ļoti minimāla. Pirms kaut ko sūti, vari smalki izpētīt, vai saņēmējs ir īstais, bet galvenais – cik tas viss ir viegli un ātri izdarāms! Es tiešam nezinu, vai vis tie, kas mani vairāk vai mazāk sirsnīgi sveica, piemēram, sociālajos tīklos, tiešām rūp mana laime un veselība, bet ir tak patīkami tos sveicienus saņemt tik un tā. Un arī tāpēc es priecājos, ka dzīvoju tehnoloģiju laikmetā un ka tās mums sniedz arvien vairāk jaunu iespēju. Tāpēc pacelsim glāzes par kibernētiku un visiem, kas to prata pārvērst praktiskā labumā!