Vai tiešām tests pazemo? 3

Esmu mamma diviem skolēniem. Viens jau pieaudzis vīrs, kurš pats izvēlas, ko darīt ar savu dzīvi, bet otrs vēl pieskatāms, tādēļ atbildīga esmu es. Tad, lūk, testi! Šī tēma sabiedrībā jau ir tikpat jutīga kā ticība, finanses un ģimene. Es labprāt izvairos runāt par šīm tēmām un tagad jau vairos arī no tēmas par vakcināciju, testiem un kovidu vispār, bet nu gribas reizēm izteikties!

Mani pārsteidz, cik vecāki spēj būt tuvredzīgi un neaizdomāties par to, ka bērns grib iet uz skolu, ka viņam nav problēmu iespļaut trauciņā un nodot šo testu, lai varētu kopā ar saviem draugiem mācīties, atpūsties, izklaidēties, vienkārši būt kopā ārpus mājām! Kāpēc pieaugušie tik ļoti tam pretojas, kāpēc tas tiek uztverts kā pazemojums? Vai tiešām tā ir? Es personīgi tā neuzskatu, es uz to skatos kā uz drošības pasākumu – es, mana ģimene un apkārtējie būs droši, ka mani bērni ir veseli un ko gan vairāk man kā mammai vajag? Drošību, ka mans bērns nav saķēris to draņķi!

Mani ļoti uzjautrināja ieraksts Facebookā, ka, ja tagad spļaušana trauciņā tiek uztverta kā pazemojums, tad, ko šī brīža PRETvecāki iesāktu, ja būtu sava, atvainojos, kaka sērkociņu kastītē uz skolu jānes, kā tas bija mūsu skolas gados? Vai tiešām nav sākusies tāda kasīšanās, pārspīlētība un ņemšanās ap lietām, kuras var uztvert pavisam mierīgi? Es neko pazemojošu spļaušanā nesaskatu, ja tas ir manu bērnu drošības dēļ. Par bērnu vakcināciju gan es šaubos, to es nopietni izvērtētu.

Gribētu, lai tās mammas un tēti nevis filmētu video pie kārtējās skolas, kurā netika ielaists viņu bērns, jo nav nodevis testu, bet gan pajautātu, ko vēlas bērns! Ja jau tik ļoti uztraucamies par mūsu mazajiem, tad līdz galam! Pajautā, vai viņš grib iet uz to pulciņu, skolu, apmeklēt nometni vai tomēr ne, jo spļaut nav labi! Es šaubos, ka kāds no viņiem pateiks nē, es sēdēšu mājās! Pieļauju, ka ir arī tādi, kas labprāt pavada laiku mājās, bet cik labi tas ir?

Mūsu ģimenē par šo tēmu pārāk daudz nediskutējam, esam pieņēmuši lietu kārtību, zinām, ka ir maskas, ka ir vietas, kur visi doties šobrīd nevaram, bet tā nav nekāda traģēdija, tas tiek uztverts normāli. Meita zina, ka jānodod testi, lai varētu iet uz skolu. Viņa kādu dienu man teica, ka tik ļoti grib būt skolā, ka viņai ir vienalga, ka maskas, ka jāspļaudās, ka tikai būtu iespēja būt kopā ar saviem klasesbiedriem un skolotāju.

Nobīdiet malā savu nepatiku, neapmierinātību ar situāciju valstī un pajautājiet savam bērnam: «Ko tu gribi?»