«Ja darba ņēmējs nav pabeidzis vakcināciju līdz 15. novembrim, darba devējs viņu atstādina no darba pienākumu veikšanas,» pieļauju, ka ar šādu paziņojumu pirmdien saskārās ne viens vien ventspilnieks, kurš līdz šim nebija vakcinējies. Un nevaru nepamanīt, ka daļai tas bija arī šoks, jo droši vien arī jūs, tāpat kā es, pazīstat cilvēkus, kuri nevakcinējas savas pārliecības/brīvas izvēles pēc (un jāatgādina, ka šā gada sākumā tiesībsargs bija atzinis, ka saskaņā ar Latvijas likumiem vakcinācija ir tikai brīva iespēja un tai nav imperatīvs raksturs nevienam sabiedrības loceklim), vai nevakcinējas, jo ir bažas par savu veselību saistībā ar citām saslimšanām, kuru dēļ potēties nav vēlams.
Melns vai balts 6
14. oktobris, 12:59, 2021 | Līga GabrāneSituācija liek uzdot jautājumus, uz kuriem pagaidām skaidru atbilžu nav. Ko darīs tie cilvēki, kuri ir nostādīti izvēles priekšā – darbs vai vakcīna? Izvēlēsies tomēr nevakcinēties un stāties uzskaitē kā bezdarbnieki? Ja tādu būs daudz, vai mūsu sociālais budžets to spēs nodrošināt?
Ja viņi steigšus metīsies vakcinēties – vai mūsu vakcinācijas punkti ir gatavi uzņemt?
Nedēļas sākuma tika ziņots, ka vakcinācijas procesu pabeiguši 55,57% Latvijas iedzīvotāju, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Tātad to pieaugušo skaits, kuri vēl nav vakcinējušies ir liels, – tie ir apmēram 44%.
Kopš dzīvoju neatkarīgajā un demokrātiskajā Latvijā, neatceros citu tik spilgtu laiku, kad mums tik daudz nāktos domāt par to, kā nešķelt sabiedrību, kā pieņemt uzskatu dažādību, kā respektēt dažādas sabiedrības grupas. Ļoti daudzās sarunās un diskusijās nākas ik pa laikam atgādināt sev un citiem – ir jāspēj pieņemt arī atšķirīgs viedoklis. Pat tad, ja tagad ir ārkārtas situācija un laiks, kad valdība pieņem lēmumus, kas diezgan viennozīmīgi pasaka – visiem ir jāvakcinējas, jo tad mēs būsim glābti. Nedomāju, ka tāpēc mums būtu jāskatās uz pasauli tikai kā melnu vai baltu un jāredz tikai tas, ko mēs katrs no sava redzes leņķa vēlamies redzēt.
Kovids kā lakmusa papīrītis atklāj arī to, cik tad vispār mēs uzticamies valdībai. Tā cenšas vadīt sabiedrību krīzē, bet viens no vājajiem punktiem ir tas, ka ļoti daudzu cilvēki jau neuzticas tiem, kas šos lēmumus pieņem. Un, kā jau mēs to visi labi zinām, – cieņa un uzticība ir jānopelna.
Mēdz teikt, ka cilvēkiem vienmēr ir izvēle, neatkarīgi no apstākļiem. Un ļoti stingri ņemot, tā tas arī ir. Proti, izvēle var būt ļoti neērta, nepatīkama vai ierobežota, bet tā vienmēr ir, kamēr cilvēks ir dzīvs. Taču būtiski, lai izvēle būtu pārdomāta un labākā no iespējamām tavā situācijā, un, lai izdarot savu individuālo izvēli, mēs neaizmirstu arī par citiem.
Komentāri (0)
Latvija pec otras potes nav ieradušies pari par 9000 cilveku kas bija saņemuši 1.poti!
Interesanti kàpec?
Itālijā piektdien, 15. oktobrī, spēkā stāsies jauni ierobežojumi pret Covid-19, vieni no stingrākajiem Eiropā. Itālijas valdība ir noteikusi obligātu Covid-19 sertifikātu uzrādīšanu visiem valsts un privātā sektora darbiniekiem, kļūstot par pirmo Eiropas valsti, kas spērusi šādu soli.
No piektdienas katram, kurš ieradīsies darbavietā, veikalā vai restorānā, būs jāuzrāda "zaļā pase" jeb Covid-19 sertifikāts, kas apstiprina personas pilnīgu vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu.
Pašlaik Itālijā vecumā virs 12 gadiem vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 85%.
Saskaņā ar dažādām aplēsēm aptuveni 2,5 miljoni no 23 miljoniem valstī strādājošo ir nevakcinēti, un pastāv risks, ka no šodienas viņiem tiks liegta piekļuve darba vietai.
Redaktori un viņu vietnieki nemēdz korektēt savus rakstus. Domāju aiz gara laika izlasīt, bet tālāk par pirmo rindiņu netiku ;)
Ja darba devējs nav pabeidzis...viņu atstādina darba devējs...
:)) pats sevi, vai?
Neizprotams , jucekligs un kludains raksts, kuru izlasot nav saprotams ne, ko autors gribejis teikt, ne vina viedoklis, ne ari, ka problemu risinat. Visticamak, ka vel vairak sajauks pratus vakcinesanas pretiniekiem. Pilnigs un galigs bullshit.
Es varbūt būšu nepopulārs, un nesākšu ar valdības lamāšanu, ne tikai tādēļ, ka no sadzīves mēs zinām, ka ar lamāšanu neviens labāks nekļūst.
Sāksim ar to, kas bija pa priekšu ola vai vista, valdība vai vēlētājs?Tīri aritmētiski, ja vēlēšanās piedalījās nedaudz virs 50% no balstiesīgajiem iedzīvotājiem, un kopā sanāca 7 partijas, kuras tika Saeimā, raiba kompānija, tāda pati kā sabiedrība.Vēlētāji bija izlēmuši dot iespēju arī dažādiem jauniem politiskiem spēkiem, tikai maz bija izpratne, ko viņi spēs izdarīt vai pareizāk par ko spēs vienoties.Es paredzu, ja sabiedrībai nebūs daudzmaz vienāda vīzija par valsts attīstību un 2-3 galvenajiem pilāriem katrā nozarē, turpināsies šī sīkpartiju sistēma ar mokošām reformām un lielu sabiedrības neizpratni.It īpaši, ja 50% sabiedrības nepiedalās politiskos procesos, un varēs lamāt jebkuru politisku lēmumu, jo tam nav un nevar būt sabiedriska vairākuma atbalsta.