author-avatar
Andra Konste Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas direktore
18. maijs, 10:22, 2016

Bērnībā, jaunībā visa šī trakā skaistuma pārņemti, mēs esam ēduši ceriņus un lauzuši ievas, pušķiem plūkuši vizbuļus un purenes, cerot..ko? Saglabāt, paglabāt, nozagt?

Lai nu kā, maijs man tomēr ir Imanta Ziedoņa mēnesis. Nāk prātā kāda saruna Murjāņos, pie dzirnakmens galda, vīna glāzē bira ābeļu ziedlapas, un dzejnieks stāstīja, ka daba ļauj tev attīrīties, iztukšoties no ikdienas duļķēm, uzslāņojumiem un trokšņa. Tu dabū sevī brīvu telpu. Un tad man jādomā par tiem visiem mazajiem ganiņiem zem glzenotāja Pētera Kundziņa milzīgajām debesīm. Tā viņi stāvēja tur, friči bārdas, kārļi skalbes, jāņi jaunsudrabiņi un ļāvās. Lai ienāk tā Lielā Elpa. Kam ļaujamies mēs ar pirkstiem uz klaviatūras un vadiem ausīs? Pie ekrāniem un skaļruņiem? Kas tās ir par domām, ja vispār tās ir domas, kuras ielaižam sevī? Tiešām mūsējās? Kad mēs pēdējoreiz dzirdējām paši sevi?

Varbūt tieši tas ir šī skaistuma sāpīgais, gandrīz nepārvaramais vilinājuma mērķis.

Pastāvam mierīgi zem ābelēm un vienkārši elpojam.

Komentāri (5)
Rādīt vispirms:
Margarita Marcinkevičus
24.05.2016, 20:51:24

Telepātija. Šodien skatījos debesīs caur ābeļzariem. Un ziedlapiņas krita man uz sejas.

1
Ziņot redaktoram
Iveta Lāce
24.05.2016, 11:07:50

Pievienojos Andrai zem ābelēm.

1
Ziņot redaktoram
Līga Gabrāne
19.05.2016, 16:06:41

Aizkustinoši. Skaitsi. Gan šis blogs, gan Ziedonis, gan pavasaris...

1
Ziņot redaktoram
Marlena Zvaigzne
18.05.2016, 13:49:24

Paldies, Andra :)

1
Ziņot redaktoram

Lasi vēl