Kāda krieviski runājoša sieviete man nesen jautāja par mūsu Livonijas ordeņa pili, kas to cēlis utt., es, protams, steidzu skaidrot, ka Livonijas ordeņa pili Ventspilī cēluši vācu bruņinieki kā cietoksni jauniekarotajās teritorijās, ka tā rakstu avotos pirmoreiz minēta 1290. gadā un ka šis gads tiek uzskatīts arī par Ventspils dibināšanas gadu. Es stāstu, taču mani nepamet sajūta, ka katrs mans krieviski izrunātais vārds – karš, karavīrs, iekarot, cietoksnis – liek viņas acīm izmisīgi lūkoties manī. Un es apjūku, jo nevaru šos vēstures notikumus uz burvju mājienu pārvērst kādā stāstā par mieru, saticību un mīlestību.
24.05.2022, 11:40
Sazemēties
Iestājoties pavasarim, rokas un sirds iegrimst dārzā. Jau janvāris, kad dienas pamazām tapa gaišākas, bija kā apsolījums, ka pavasaris tuvojas, ka gada...
19.05.2022, 09:08
Pēdējie laiki
Acis kļūst par vienu no Stiklu purviem, kad aiz Annahites pamatskolas pedagoga Edgara Mihņēviča aizveras redakcijas auto durvis. Paliekam divatā ar...
06.05.2022, 13:36
Kurš gludina galdautu?
Lai arī saule ar savu siltumu vēl nedalās pārlieku dāsni, pavasaris ir tā labi ieskrējies. Lauki, dārzi un mauriņi sazaļojuši, grāvmalās lazdas, alkšņi un...
22.04.2022, 16:13
Ārpus ikdienas
Pēdējā laikā Latvijā, Eiropā un, iespējams, arī citviet pasaulē, šķiet, piedzīvojam pārgājienu tūrisma atdzimšanu. Varbūt tas nav populārs ļoti plašās...
14.04.2022, 13:33
Par vareņikiem un ne tikai
Pēc grūtas brīvprātīgo darba dienas Ukrainas atbalsta centrā saņēmām uzaicinājumu doties vakariņās pie atbraukušajām ukraiņu sievietēm Ventspils...