Šoruden pieķēru sevi atkal un atkal klausāmies Imanta Kalniņa un Māra Čaklā dziesmu Četri balti krekli no Rolanda Kalniņa 1967. gadā uzņemtās spēlfilmas Elpojiet dziļi, kas savas brīvdomības un ironijas dēļ uz lielajiem ekrāniem nonāca tikai 20 gadus pēc uzņemšanas. Pēkšņi man šķita, ka ir tik būtiski to balto kreklu esamību pieņemt. Ka valkāju, ka citi valkā un ka tas nav kauna traips. Tā ir dzīve.
12.11.2021, 15:00
Būt saimniekiem
Patriotu nedēļa arī šogad norisinās klusāk un piezemētāk, nekā tas būtu bijis citādos apstākļos – nav kopīgu gājienu, dziesmu, atmiņu pasākumu. Tomēr tas...
12.11.2021, 14:50
Daba ir ar mums
Nav nekā laba tajā, ka atkal esam palikuši bez iespējas daudz ko apmeklēt un daudz ko darīt. Vēl sliktāk, ka atkal jāuzdod jautājums par to, cik slikti ar...
08.11.2021, 11:17
Kur paliek cilvēcība?
Kopš agriem jaunības gadiem mani izteikti kaitina jebkas, kas saistīts ar kailu, neslēptu didaktiku. Es nepatikā noskurinos ik...
29.10.2021, 11:55
Dusmoties vai pasmieties
Ko tur slēpt un liekuļot, arvien vairāk nākas saskarties un dzirdēt cik esam palikuši neiecietīgi, dusmīgi un pat reizēm nežēlīgi pret apkārtējiem un tas...
21.10.2021, 08:57
Cūkām papīrus nevajag
Tagad jau galvenais kaut kādi papīri vajadzīgi! Tieši tā Mirttante rakstīja savam krustdēlam Ērikam visiem labi zināmajā kinofilmā. 40 gadi...