Runā, ka cilvēks var pierast pie visa kā – gan pie labiem apstākļiem un lielām iespējām, gan pie krietni sliktākām lietām. Mana pārliecība vienmēr bijusi, ka labāk ir, ja pieradums veidojas ap kaut ko labu, piemēram, sakārtotu vidi. Mums, ventspilniekiem, tāda iespēja ir dota, tāpēc pārsteidz, ka netrūkst ļaužu, kuriem joprojām ir labāk, ja neko nebūvē, nekas nenotiek.
13.06.2022, 11:23
Urd un gruzd
Kāda krieviski runājoša sieviete man nesen jautāja par mūsu Livonijas ordeņa pili, kas to cēlis utt., es, protams, steidzu skaidrot, ka Livonijas ordeņa...
24.05.2022, 11:40
Sazemēties
Iestājoties pavasarim, rokas un sirds iegrimst dārzā. Jau janvāris, kad dienas pamazām tapa gaišākas, bija kā apsolījums, ka pavasaris tuvojas, ka gada...
19.05.2022, 09:08
Pēdējie laiki
Acis kļūst par vienu no Stiklu purviem, kad aiz Annahites pamatskolas pedagoga Edgara Mihņēviča aizveras redakcijas auto durvis. Paliekam divatā ar...
06.05.2022, 13:36
Kurš gludina galdautu?
Lai arī saule ar savu siltumu vēl nedalās pārlieku dāsni, pavasaris ir tā labi ieskrējies. Lauki, dārzi un mauriņi sazaļojuši, grāvmalās lazdas, alkšņi un...
22.04.2022, 16:13
Ārpus ikdienas
Pēdējā laikā Latvijā, Eiropā un, iespējams, arī citviet pasaulē, šķiet, piedzīvojam pārgājienu tūrisma atdzimšanu. Varbūt tas nav populārs ļoti plašās...