Kopš 24. februāra pasaulē daudzas lietas vairs neiet vecajās sliedēs, daudzas lietas tiek pārvērtētas, skatītas un uztvertas citādāk. Gribot negribot biezā slānī savilkušās sarkanās līnijas, kuras vairs pārkāpt nedrīkst. Vismaz līdz jauniem notikumu pavērsienam. Tomēr pastāv arī cits viedoklis...
Nedēļas laikā publiski izskanēja ziņas par trīs Latvijas izlases hokejistu pievienošanos Krievijas čempionāta komandām, kas man un lielai daļai sabiedrības lika palikt ar muti vaļā. Kā kaut kas tāds ir iespējams laikā, kad Krievija turpina asiņainu un postošu karu Ukrainā!? Kaspars Daugaviņš tūlīt pat komentēja baumas, paziņojot, ka tās neatbilst taisnībai, bet cits uzbrucējs Miks Indrašis dziļi ievilka elpu un klusēja sešas dienas. Pēc tām sekoja kaislīgi skaidrojumi sociālajos tīklos, ka viss tikai maldi un nieks, ka mediji pasteigušies, ziņojot par šo it kā skandālu, bet tie, kas viņam veltījušus skarbus vārdus, vienkārši nav apveltīti ar intelektu. Ātri skaidrību ieviesa arī vārtsargs Jānis Kalniņš, bez līkumošanas apstiprinot – jā, es dodos uz Krieviju, uz Habarovsku, uz Amur. Vēl pirms tam kļuva zināms, ka Admiral vienību tajā pašā Krievijā trenēs visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs.
Var teikt, ka Kalniņš kaut kādā ziņā izpelnījies lielāku cieņu, jo neslēpās, nelīkumoja, bet teica visu, kā tas ir, – katrs dzīvo savu dzīvi un pieņem lēmumus, kuri labāki pašam un ģimenei. Indrašis ar savu «tas nebiju es» attieksmi pēc tam, kad valsts jau nedēļu vārījusies un dabūt rokā hokejistu nav spējuši ne žurnālisti, ne Hokeja federācija, tik un tā neizklausās ticami. Sevišķi, ja tavs vārds jau parādījis līgas reģistros, jo, kā stāsta cilvēki arī pieredzi šādās lietās, tas notiek tikai pēc abu pušu vienošanās.
Tieša valoda ir labāka par neveiklu taisnošanos, bet argumentācija, kurā nav ne atblāzmas no morāles principiem, izklausās pat biedējoši. Ko vēl drīkst darīt, ja tā ir labāk pašam un ģimenei? Vai te vispār ir kādas robežas, ja uzstādījums ir tieši tāds? Katrs, protams, ir audzināts citādāk, ar citādākiem ideāliem un pārliecību, bet kā ģimenei var būt labāk, ja tēvs dodas strādāt uz valsti, kas uzsāka karu Eiropas centrā? Kas spridzina visu un visus, tajā skaitā arī dzenot postā savus cilvēkus, savu tautu. «Jā, bērniņ, es strādāju pie tiem pašiem cilvēkiem, bet tas bija citādāk...» Tiešām ir iespējams, ka visiem apkārtējiem ir tik ļoti vienalga, no kurienes nāk nauda, ja vien tā nebeidzas? Lai gan, protams, ar nežēlīgākajiem mafijas bosiem bija ģimenes...
Jānis runā par to, ka karjera iet uz beigām un jāņem, ko dod, domājot par dzīvi pēc hokeja, bet uzvedas tā, it kā dzīve ar to pašu arī beigtos.
Lasi vēl
-
Personīgais kantainais viziums
Runā, ka cilvēks var pierast pie visa kā – gan pie labiem apstākļiem un lielām iespējām, gan pie krietni sliktākām lietām. Mana pārliecība...
-
Urd un gruzd
Kāda krieviski runājoša sieviete man nesen jautāja par mūsu Livonijas ordeņa pili, kas to cēlis utt., es, protams, steidzu skaidrot, ka...
-
Atrast svētku sajūtu
Tūlīt, tūlīt visā Latvijā un gribas domāt, arī ārpus robežām, tiks svinēti, manuprāt, skaistākie gada svētki – Līgosvētki. Kaut kā jau daudzus...
-
Ilgi un laimīgi
Pagājušās pietdienas laikraksta pirmajā lapā laimīgi smaida pāris, kurš tieši tajā dienā atzīmēja savu kāzu 55. jubileju, kas tiešām ir...
-
Bēgt nedrīkst karot
Komatus virsrakstā katrs var salikt pats. Pēc savas pārliecības. Es liktu pirms karot.
-
Ar nodomu vien par maz
No 1. jūlija Latvijā ievērojami samazinās atbalsts Latvijā esošajiem Ukrainas bēgļiem, kuri pie mums nonākuši, bēgot no kara. Pašvaldības gaida...
-
Zemenes savā kastītē
Nupat esam nosvinējuši vasaras saulgriežus un Jāņus. Tas ir brīdis, kad kopā ar dabu esam visciešāk, kad apzināmies, cik nozīmīgs mums ir dabas...
Komentāri (8)
Esmu latvietis. Neatceros, ka mani kāds būtu sacis par slepkavu tāpēc, ka latvieši šāva žīdus, dedzināja un šāva baltkrievus, krievus, latviešus(sarkanos vai baltos), Ukrainā daudziem bērniem "deva"latviskus uzvārdus, pilsoņu karā nogalināja daudzus krievu un ukraiņu karavīrus(baltos), čekas sastāvā spīdzināja un nogalināja daudzus inteliģences pārstāvjus.... Tiešām - "normāla" gan loģika!
Nu diskusija Neimaņa līmenī. Pasūtījuma slepkavība ir visās valstīs definēta kā kriminālnoziegums. Vajadzētu zināt. Savukārt hokejs ir legāla nodarbošanās, legāls naudas pelnīšanas veids visā pasaulē. Cilvēks investē, ierobežo sevi citās jomās, labākie pelna, bet sportista mūžs ir visai īss, kā jau daudzos sporta veidos. Un runājot par nabas saiti ar Krieviju, Nemaņa kungam jārunā ar savu bosu, ar LB bijušo prezidentu Rimševiču, arī ar Karginu, Krasovicki un daudziem citiem arī Ventspilī, kas savu naudiņu ieguva tieši 'sadarbojoties" ar Krieviju. Mums tādas nekad nav bijis un visticamāk arī nebūs, bet viņu saites Neimanis ne var ne grib saraut....
sanāk, ka strādāt var pie slepkavas, ka tikai nauda nāk? Norm. loģika!
Ja es pareizi saprotu, kungi uzskata par pieņemamu jebkuru veidu, kas ļauj nopelnīt sev un ģimenei? Arī pasūtījumu slepkavības drīkst, sevišķi, ja ir daudz investēts aprīkojumā,patērēts liels laiks piešaujoties , atņemot to ģimenei... Un pareizi tagad ir turpināt cienīt Krieviju un visu, kas no tās nāk, nepārmest tiem, kam nav nekādu morālas problēmu ņemt šobrīd slepkavnieciskas, teroristiskas valsts naudu, jo, ak, būs taču tikai sliktāk. Mēs nevar atļaut nemīlēt Krieviju, tā pēc jūsu domām sanāk?
Psihoze? Šķiet, tas ir tas, kas jums sākas, saprotot, ka nabas saite ar Krieviju-matušku ir nogriezta ja ne uz visiem, tad uz ilgiem laikiem.
Neimanis piedalās masu psihozē, dzenājot un aprunājot cilvēkus, kuriem Krievijā ir lielāka iespēja nopelnīt sev un ģimenei, nekā Latvijā. Šāda psihoze ir novērojama Latvijā pēdējos mēnešus - pret hokejistiem, pret Briedi, jo viņš ir pret karu, nevis kādu valsti vai tautu, pret mūziķiem, kas dziedāja Krievijā, nopelnot savu ģimeņu iztikai. Tikmēr Rietumeiropā sankciju ietekmē cilvēkiem atslēdz karsto ūdeni, jo ir jātaupa, un uz ziemu slēgs nost apkuri. Vācijā jau māca gulēt mēteļos. Plus nāks milzīgas pārtikas un komunālo cenas, beigās novedot pie tukšiem plauktiem veikalos. Rietumi ir sev pamatīgi iegriezuši, un paliks vēl sliktāk.
Žurnālistikas uzdevums visos laikos ir bijis sniegt objektīvu info. Nedemokrātiskās valstīs žurnālisti, klausot bosa rīkojumiem, vispārināja bosa viedokl. Tāpēc Neimaņa gadījumā objektīvi būtu informēt mūs par hokejistu investētajiem līdzekļiem, laiku, ģimenes ieguldījumu u.t.t. Tāpat par iespējām ieguldījumu atpelnīt, lai vecumdienās nav jāstājas pārtikas paķu saņēmēju rindās. Bet persona Neimanis nelieto frāzes "es domāju", "es necienu", "pēc manām domām", bet vispārina it kā visas sabiedrības viedokli. Bet sabiedrība pēc Levita definīcijas sastāv no pareizās un nepareizās daļas. Abās ir dažada līmeņa un raudzes intelektuāli, amatpersonas, vienkārši cilvēki. Tāpēc paša vadītajā avīzē, savā blogā jābūt precīzam, savādāk tas izskatās pēc Levita"pareizās sabiedrības" pasūtījuma. Ko cienīt, mēs izlemsim paši.....
Izskatās, ka Neimanis uzņēmies neapmaksātu pienākumu - dalīt cieņu......nu, nu....
Kā tas ir? Es neko nedalu, es stāstu, kādas ir manas izjūtas un domas. Cieņas vairs nav ne pret vienu, kurš uzskata, ka var spēlēt pie tāda agresora, kas nešķiro nevienu un neko.