Zemenes savā kastītē 0

Pirms svētkiem viesojoties pie Bergmaņu ģimenes, lai taptu laikraksta svētku numurs, mūsu saruna ar raksta galveno varoni Jāni un viņa sievu Sanitu neviļus aizvirzījās pie bezatkritumu jeb zero waste dzīvesveida. Jānis pirms svētkiem brauc uz savu mežu pēc meijām. Šis process ir emocionāla un fiziska gatavošanās svētkiem, bet vienlaikus tā ir arī meža jaunaudžu tīrīšana, lai atbrīvotu vietu spēcīgākajiem kokiem. Pēc svētkiem Jānis meijas sagriež pirts slotiņām. Arī ikdienā Bergmaņi cenšas dzīvot saskaņā ar dabu, patērēt mazāk, tā radot mazāk atkritumu. Sanita teic, ka ģimene nav gluži zaļā dzīvesveida paraugs, jo gadās nopirkt, piemēram, konfektes plastmasas iepakojumā. Taču ģimenes saimniecībā ierīkots komposts un viņi šķiro atkritumus. Jāņa vērojumi liecina, ka tā atkritumu konteiners pildās daudz lēnāk. «Man ir grūti saprast, kāpēc nedarīt to, kas reāli neko neprasa. Tas ir tik viegli, un tajā ir vēl plusi,» bilst Sanita. Bergmaņu pieredze silda sirdi. Kaut viņu piemēram sekotu arī citi!

Diemžēl daudziem ir vienalga, cik daudz atkritumu rodas un kur tie paliek. Šajā pavasarī pastaigā Zlēku pusē, izmetot līkumu pa mežu, nonācu uz šosejas ārpus ciema. Cik pārsteidzoši daudz atkritumu mētājas ceļmalas grāvjos! Konkrētā ceļmala nav vienīgā piesārņotā vieta, tādu ir daudz. Secinu, ka ir cilvēki, kas, dodoties izbraukumā ar auto, uzskata to par normu – tā vienkārši izlidināt pudeli vai skārdeni pa automašīnas logu. Personīgi nepazīstu nevienu, kas uzskatīta šādu rīcību par normālu. Taču ceļmalu cūkmeņi nav citplanētieši. Visticamāk, mēs katrs pazīstam kādu cūkmeni, vien nezinām par viņa cūkmenību.

Tie, kuriem šāda rīcība ir nepieņemama, varam darīt mazliet vairāk, nekā esam darījuši līdz šim, lai palīdzētu dabai. Dodoties uz tirgu pēc zemenēm, varam paņemt līdzi savu trauku – nav nepieciešams katrreiz ņemt plastmasas kastīti, kuru pēc ogu apēšanas izmetīsim. Plastmasas pudele dabā sadalās aptuveni 500 gadu laikā! Jāapzinās, ka arī katrs plastmasas trauks, kas nopirkts kopā ar zemenēm, ir milzīgs apgūtinājums dabai, arī tad, ja to godīgi izmetam atkritumos.

Vasara ir ballīšu sezona. Ja laikus plānojam, varam sarīkot svētkus bez plastmasas traukiem. Daba novērtēs, ja paši marinēsim gaļu grilēšanai, nevis pirksim to, iepakotu biezā plastmasas kastē.

Mums jāapzinās, ka no dabas nevaram tikai ņemt, mums tai kaut kas jādod pretī – savu attieksmi, vēlmi to saudzēt un attiecīgu rīcību ikdienas situācijās.