Prātam neaptverami 1

Pāršķirstot agrāko laiku Ventas Balsis, ar interesi mēdzu pakavēties pie 2. pasaules kara laika publikācijām, bet nekad nevarēju iedomāties, ka man pašam var nākties kaut ko rakstīt par karu mūsdienās. Nevis par konfliktiem teju vienmēr karstajos punktos, bet vienas valsts uzbrukumu citai. Tas ir prātam neaptverami! To nav iespējams pamatot un izskaidrot vispār ne ar ko, lai arī par cik šausmīgu un agresīvu valsti Ukrainu cenšas padarīt Putina propagandisti. Ukraina neuzbruka, uzbruka Krievija, un tieši tā tas arī paliks pasaules vēsturē. Uzbruka un piedraudēja pārējai pasaulei nelīst šajā visā iekšā. Kā tāds pāraudzis, jau ne pirmo gadu vienā klasē palicis pamatskolas puišelis, kurš grib mierīgi klopēt klasesbiedru un draud, ka iekaustīs arī tos, kas gribēs palīdzēt apceltajam.

Lieliskajam krievu dziesminiekam Borisam Grebenšikovam dziesmā Поезд в огне ir vārdi par ģenerāļiem, kas pieraduši ēst un dzert citu nāvi un kuru bērni jau jūk prātā no tā, ka vairs nezina, ko vēl varētu vēlēties. Šķiet, Putins atbilst abiem šiem aprakstiem – citu nāves viņu neuztrauc nemaz, bet daudzie valdīšanas gadi nešaubīgi radījuši pārliecību, ka viņam jāpaveic kaut kas dižens un izmisumā dzen doma, ka tas vēl nav paveikts. Pat dārza rūķa izmēru diktatoriem var būt lieli sapņi – Napoleons neļaus samelot! Putins ļoti daudz runājis par PSRS sabrukumu un to, cik traģisks šis notikums ir bijis, un tagad iededzies ar domu par šīs impērijas atjaunošanu. Baltkrievija Lukašenko personā jau pati sēžas kamanās, bet Ukraina ar katru gadu kļūst arvien rietumnieciskāka, tur kaut kas bija jādara un viņš dara. Vienīgajā viņam saprotamā veidā – ar brutālu spēku, pa ceļam uz lielo sapni, ēdot un dzerot citu nāves.

Man ļoti gribētos precizēt, ka tas nav krievu karš, tas ir Putina karš. Arī Krievijā atskan šī uzbrukuma nosodījums, cilvēki pārmet prezidentam neprātīgo rīcību un atzīst, ka viņiem ir kauns par to.

Putina Krievijā katru gadu skaļi tiek atzīmēts 9. maijs, uzvara 2. pasaules karā pār hitlerisko Vāciju, taču svinības kļūst arvien vientulīgākas, jo arvien mazāk ir citu valstu vadītāju, kuri vēlas svinēt kopā ar Vladimiru Vladimiroviču. Es droši zinu, ka būs tāda diena, kurā Ukraina, Eiropa un visa pasaule atzīmēs Putina un viņa svītas aizslaucīšanu vēstures mēslainē. Citādāk nemaz nevar būt, jo citādāk nav bijis nekad.