Nebaidies! 6

Šķiet, šī laikmeta viena no interesantākajām iezīmēm ir tā, ka krustā bieži piesit ne zagli vai slepkavu, bet gan apzagto vai noslepkavoto. Jo redz hūtes nenovilkšanai tagad ir pavisam cits attaisnojums – apjukums, kuru izraisījusi kopējā pasākuma nelīdzsvarotība. Ģeniāli. Atceros, man bērnībā nelīdzsvarotības pasākumu burtiskā nozīmē radīja tēvs, kurš nekautrēdamies knēvelim dāvāja dunku, ja šamais nepratās pieklājības normas. Bet nesodīsim citus bargi, citādi nāktos daudziem iztikt bez tik ļoti iecienītiem levitismiem. Skaidrs, ka šāda rakstura pasākumus neizdaiļo ne svilpieni, ne klaigas, bet kam tad galu galā tika ūjināts?

Tikmēr kaimiņzemes vadonis kā tāds kārtīgs lauku čalis zaļumballē visādiem veidiem cenšas sameklēt kašķi ar pārējo pasauli. Pirkstu kauliņi kulakā tam jau kļuvuši stingi bāli, vicinoties ar savu kodolvāli. Kā par spīti, neviens šim piedāvājumam nevēlas atsaukties, jo sekas šim kautiņam būs fatālas. Kašķa iemesls gaužām banāls, es pat teiktu bērnišķīgs – nepieļaut Ukrainas iestāšanos NATO! Ja runātu daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju līdzībās, kaimiņš vēlas noteikt, kur jums novietot kumodi, bet kur jūsu istabā atradīsies spogulis. Un vispār – pirms sadomājat plānot ģimenes pieaugumu, būtu vēlama kaimiņa klātbūtne vai vismaz piekrišana. Smieklīgi, ja nebūtu tik skumji.

Tikmēr ukraiņi ar apbrīnojamu pacietību un visas demokrātiskās pasaules atbalstu turpina dzīvot un sevi aizstāvēt tā, kā to paši vēlas, gūstot aizvien jaunus un jaunus atbalstītājus saviem centieniem. Šobrīd šī valsts ir kā dziļais romiešu leģiona priekšpostenis, saņemot apmātā kaimiņzemes līdera nodevīgos dūrienus mugurā. Saņemot tāpat tos, kuri, iespējams, domāti arī mums. Savulaik latviešu tauta savu neatkarību izcīnīja par spīti janvāra spelgonim un vairākkārtējam lielvaras pārspēkam. Par spīti visiem un visam, samaksājot augstu cenu tad un maksājot reizēm arī šodien. Maksājot ar neticību valdībai, emigrāciju vai nevēlēšanos balsot.

Valda pieņēmums, ka pasaules civilizācija attīstās pa spirāli, tik aizvien biežāk šķiet, ka diemžēl lejupejošā virzienā. Globālā kautiņa iespējamība ir tuvāka nekā jebkad, tāpēc rodas pamatots jautājums – ko darīt?

Nebaidīties, un dzīvot mierīgi tālāk. Ja no kaut kā ir jābaidās, tad tikai no pašām bailēm.