Nesen uzklausīju vairākus mazliet līdzīgus, bet arī diametrāli pretējus stāstus par to, cik līdzcietīga, atbalstoša un iekļaujoša ir mūsu sabiedrība. Stāsti ir gan sirdi sildoši, gan sabiedrībai neglaimojoši.
Būsim lepni par dziesmu svētku tradīciju
Par dzīvošanu vai uzturēšanos savos burbuļos, šķiet, mūsu sabiedrībā sāka runāt laikā, kad visā pasaulē cilvēku dzīves...
Nākotnes cerības
Nesen aizvadītās Starptautiskās bērnu tiesību aizsardzības dienas noskaņās sarunā ar Ventspils bāriņtiesas priekšsēdētāju Ervinu Alksni (Paraudzīties...
Iedzīvotāju vai kāda cita interesēs?
Mēs visi nākam no savas bērnības. Lai kādās skolās mācāmies un kādu pieredzi pēc tam iegūstam, pamatus tomēr ieliek vecāki. Skatoties, kā viņi dzīvo,...
Vārda brīvība
Vienurīt mazā Ventspils novada ciematiņa – Popes – centrā neierasti liela rosība. Autobusu pieturā sanākušie ļaudis cits caur citu spriež, ka...
Sit, tātad mīl
Laikos, kad dzīvojām zem lielās Austrumu kaimiņa ķepas, bieži varēja dzirdēt teicienu – ja sit, tad mīl! Pat mātes kādreiz...










