Kā sulīgs ķirsis tu iekrīti man saujā, kad vasarās skrienu pa tavām ieliņām. Un tomēr – cik klātesoša, cik apzināta es spēju būt savā mīlestībā uz tevi, pilsēta mana? Reizēm tu esi kā tumša un mitra ala ar reibinošām smaržām, reizēm – pavisam parasta un mūsdienīga siltumnīca ar garšaugiem. Tu mirdzi kā dimants – ventspilnieku roku slīpēta un gādīgi uzturēta.
03.08.2023, 14:53
Runāt un sadzirdēt vienam otru
Nepatīkamais gadījums, ko piedzīvoja bijusī ventspilniece, kura jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo Dānijā, izgaismojis dažus būtiskus aspektus, kā mūsu...
25.07.2023, 10:41
Hava Nagila*
Latvijas Preses izdevēju asociācijas biedru kopsapulce apstiprinājusi valdi jaunā sastāvā. 2023.– 2024. gadā tā strādās valdes...
19.07.2023, 08:16
Medaļas divas puses
Nesen uzklausīju vairākus mazliet līdzīgus, bet arī diametrāli pretējus stāstus par to, cik līdzcietīga, atbalstoša un iekļaujoša ir mūsu sabiedrība....
04.07.2023, 12:11
Būsim lepni par dziesmu svētku tradīciju
Par dzīvošanu vai uzturēšanos savos burbuļos, šķiet, mūsu sabiedrībā sāka runāt laikā, kad visā pasaulē cilvēku dzīves...
09.06.2023, 09:23
Nākotnes cerības
Nesen aizvadītās Starptautiskās bērnu tiesību aizsardzības dienas noskaņās sarunā ar Ventspils bāriņtiesas priekšsēdētāju Ervinu Alksni (Paraudzīties...