Ar nodomu vien par maz

Mēs neesam bagāti, tādēļ visi izdevumi ir rūpīgi jāplāno, jāprognozē dažādi scenāriji, toskait – arī nelabvēlīgie. Līdz šim Latvija uzņēmusi aptuveni 30 000 bēgļu no Ukrainas, bet apsolījusies uzņemt līdz 40 000, proti, vēl 10 000 civiliedzīvotājus, kas bēg no kara, mēs esam gatavi uzņemt. Pilnīgi iespējams, ka tāda nepieciešamība radīsies un Latvijai vajadzēs pieņemt papildu bēgļus. Tomēr valdības labie nodomi nesaskan ar pašvaldību trauksmes signāliem, vēstot, ka bēgļu uzņemšanas un izvietošanas iespējas ir izsmeltas. Rīgā pat pieļauj iespēju, ka aptuveni 1800 bēgļu var palikt uz ielas. Citās pašvaldībās diskutē par iespēju izvietot bēgļus skolu sporta zālēs. Protams, to nedrīkst pieļaut. Ukrainas iedzīvotāji, kuri raduši mūsu valstī patvērumu no kara, nav pelnījuši tik zemiskus apstākļus un nav vainīgi, ka mūsu valdība neprot plānot izdevumus un pieradusi novelt atbildību uz pašvaldību un privāto uzņēmēju pleciem.

Grūti saprast bēgļu palīdzības plānošanas loģiku uz 90 dienām. Vai tad 24. februārī kāds varēja paredzēt, ka pēc 90 dienām kara šausmas Ukrainā beigsies? Šķiet, mūsu valdība bija rēķinājusies ar šo faktu. Protams, visi veselīgi domājošie cilvēki gaida, lai karš Ukrainā beigtos pēc iespējas ātrāk. Taču, kāpēc tika prognozēts tieši par 90 dienām un attiecīgi tik ilgi palīdzēt bēgļiem?! Bēgļi taču ir dzīvi cilvēki, psiholoģiski, fiziski, morāli un materiāli cietuši no kara! Un viņi cer uz palīdzību arī pēc 1. jūlija. Pirms trīs nedēļām ekonomikas ministre Ilze Indriksone vizītes laikā Ventspilī mundri apsolīja Ventas Balsij, ka valdība turpinās sniegt palīdzību bēgļiem līdz šā gada beigām un ka nepieciešamais finansējums tam ir. Realitāte ir skarbāka. Ventspils dome sākusi celt trauksmi par ilgtermiņa palīdzību ukraiņu bēgļiem jau pavasarī, laikus ieviešot izmaiņas saistošajos noteikumos. Pateicoties tam, bēgļi Ventspilī saņems tādu pašu sociālo paketi kā pilsētas maznodrošinātie iedzīvotāji. Tas nav pārāk daudz, bet labāk nekā nekas. Savukārt valsts mēroga politiķi pēkšņi ir atcerējušies, ka tuvojas vēlēšanas un sākuši vairāk raudzīties uz vēlētāju pusi.