Kad klausos Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska vārdos par izglītības jomā aktuālajiem jautājumiem, rodas iespaids, ka ministrs jau šobrīd zina, ka drīz savāks mantiņas no kabineta Vecrīgā un par sasolīto šī gada septembrī viņam nebūs jāatbild. Vai ministram ir pārliecība, ka vēl līdz tam atkal notiks varas grieži un Vienotība neilgi pirms vēlēšanām iesēdīsies ērtā opozīcijā? Iespēams! Man ir sajūta, ka Šadurskis pašlaik blefo. Blefo trakāk kā savulaik Ķīlis, kurš vismaz pats ticēja savām idejām, vien nespēja tās īstenot dzīvē.

Nevienam sabiedriski politiskajām aktualitātēm līdzi sekojošam pilsonim gar ausīm secen nav gājis ministra Kārļa Šadurska solījums, ka jau šī gada septembrī pedagogi saņems lielāku algu. Turklāt nevis vienkārši lielāku, bet par 60 procentiem lielāku. Aleluja!

Šadurskim izdevies tas, kas pēdējos gados nesanāca ne Inai Druvietei, ne Mārītei Seilei, ne Vjačeslavam Dombrovskim, ne Robertam Ķīlim. Taisni vai brīnumains un sabiedrības ausīm ļoti salds solījums.

Es, prtoams, arī esmu par to, ka labiem pedagogiem jāsaņem ļoti laba alga. Turklāt, jo ar mazāku bērnu strādā pedagogs, jo algai jābūt lielākai, nevis otrādi. Kāpēc? Atbildība pirmskolas pedagogam, sākumskolas pedagogam par mazā cilvēka prāta un personības izaugsmi ir daudzkārt lielāka. Tāda pati tā ir tiem, kuri pamatskolās strādā ar tīņiem. Pedagoga dzīves gurdrībai, sirdsgudrībai darbā arī šiem bērniem ir daudz nozīmīgāka loma (kaut gan taisnība, ka šādi skolotāji patiesībā ir tie, kuri nestrādā naudas dēļ un visklusāk runā arī par savām mazajām algām). Vidusskolēnu vairs tik viegli neatbilstošs skolotājs nesabojās. Ja pamati bērnos būs ielikti, tāds pedagogs vidusskolēniem nemaz nevarēs stundas pasniegt.

Taču, kas man liek domāt, ka Šadurska solījumi ir kārtējais plāns uzlikt švaku ielāpu uz caura Latvijas izglītības sistēmas maisa?

Pirmkārt, šodien notiek darba grupas sanāksne par jauno pedagogu atalgojuma modeli, kurā piedalās arī sociālie partneri (pedagogu, izglītības iestāžu vadības pārstāvji), bet dokumentus no ministrijas, lai pilnvērtīgi diskutētu par šo jautājumu, sociālie partneri savlaicīgi netika saņēmuši.

Vai tas ir nopietni un liecina, ka solījumi ir pārdomāti? Šodien droši vien mēs dzirdēsim, cik lietderīga diskusija darba grupā izvērtusies un, vai ministram Šadurskim izdosies pārlieciāt sociālos partnerus par viņa solījuma ticamību.

Otrkārt, ar pašvaldībām nopietna diskusija par Šadurska atalgojuma sadales modeli, vispār nav bijusi. Dzirdam vien prātulu, ka valsts varētu turpmāk maksāt algu arī pirmsskolu pedagogiem (ko jau daudzus gadus uz saviem pleciem nes pašvaldības), bet pašvaldības, savukārt, varētu uzņemties bērnu ēdināšanas izdevumu segšanu 1. – 4. klašu skolēniem, ko šobrīd finansē valsts.

Ar pašvaldībām, protams, tas nav apspriests, līdz ar to nav skaidrs, cik vairāk vai mazāk izglītības funkciju īstenošanā (kas ir valsts funkcija un to, uzliekot pašvaldībai, valstij saskaņā ar likumu, pašvaldībām jādod līdzi nauda īstenošanai) būs jāiegulda pašvaldībām. Pieļauju, ka, sākot šo diskusiju, Šadurska ideja varētu sabrukt tā kāršu namiņš. Tā gluži vienkārši atdursies pret “naudas nav pietiekami” barjeru.

Treškārt, jau šobrīd ir skaidrs, ka Šadurska piedāvājumu īstenojot, tiks palielināts skolēnu skaits uz vienu pedagogu. Tātad, būs pedagogi, kuri zaudēs darbu un visticamāk būs ļoti daudzas pašvaldību skolas, īpaši lauku reģionos, kas nekvalificēsies ministrijas izvirzītajiem kritērijiem un nevarēs pretendēt uz Izglītības un zinātnes ministrijas dotāciju pedagogu atalgojumam. Līdz ar to novada domēm nāksies tās vai nu slēgt, vai uzturēt par pašvaldības naudu.

Tātad,  grandiozais Šadurska solījums paaugstināt pedagogu algas par 60% kārtējo reizi nozīmēs smaguma iznešanu uz vietējo pašvaldību pleciem. Turklāt darbu jau nezaudēs Rīgā, darbu zaudēs skolotāji pagastos. Visticamāk par skolu slēgšanu iedzīvotāji nevainos Šadurski, bet gan savus vietvalžus.

Un te nu arī, iespējams, slēpjas zemūdens akmens pārgalvīgajam Šadurska solījumam jau 2016. gada septembrī paaugstināt skolotājiem algas par 60 %. Ja slēgs skolas, atlaidīs skolotājus, kurš vietvalžus cienīs? Kurš par tiem balsos nākamā gada pašvaldību vēlēšanās? (jāpiebilst, ka partiajai Vienotība ir salīdzinoši neliela pārstāvniecība pašbaldību domēs, jeb citiem vārdiem sakot - Šadurska partija reģionos nav tikusi cienīta.)

Lūk, cik izdevīgi iedzīts ķīlis starp valsti un pašvaldībām neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām! Un ne tikai!

Šobrīd Vienotība atrodas tādā kā valdības opozīcijā. Izglītības un zinātnes ministrija nav vairs uz vienu roku ar premjerministru un finanšu ministru, kā tas bija visus iepriekšējos gadus. Tad, lai viens otru nemestu zem vilciena, nevarēja tā blefot pa algām pat tad, kad skolotāju simti Doma laukumā protesta akcijās pulcējās. Taču pašlaik ir citādi. Ja pedagogiem algas 2016. gada septembrī netiks paaugstinātas par 60%, Šadurskis neuzņemsies atbildību, jo varēs attaisnoties, ka finanšu ministrija un premjers nevar atrast finansējumu. Izpaliks skaidrojums, ka, skatoties, kā pildās jeb pareizāk sakot neizpildās Vienotības iepriekšējos gados saplānotais valsts budžets, tas vienkārši nav iespējams! Izrādījies tomēr, ka, žņaudzot ekonomiku ar pašnāvnieciskām aizdevēju prasību izpildēm un nesildot vietējo ekonomiku, Valda Dombrovska un Andra Vilka solītais ekonomiskais izrāviens, tā arī nav sācies. Tieši pretēji – budžets pildās ne tā kā plānoja Reiris un Straujuma, bet putra jāizstrēbj Mārim Kučinskim un tagadējai finanšu ministrei Danai Reizniecei Ozolai. Šadurskis un Reiris (kā labklājības ministrs) tagad var tikai pieprasīt vairāk, kaut paši iepriekš bija tie, kuri neļāva ņemt un dot. Labi vēl, ka Dana Reiznice – Ozola apņēmīgi revidē pašu ministriju nelietderīgos tēriņus, lai rastu naudu lietderīgākai izmantošanai reālām sabiedrības vajadzībām.

Līdz ar to jau tagad var prognozēt Kārļa Šadurska un Vienotības retoriku, ja solījumu izpildīt neizdosies. Vainīgi būs Zaļo un zemnieku savienības ministri un pašvaldību vadītāji! Savukārt Vienotībai no šī visa vismaz divi paredzamie ieguvumi – plāns īsi pirms vēlēšanām vispār iemest plinti krūmos un aiziet opozīcijā, pamatojot to ar faktu, ka neizdodas panākt premjera atbalstu sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanā veselības, izglītības un labklājības jomā, vai arī vienkārši iedzīt pamatīgu ķīli sabiedrības attieksmē pret šobrīd valdošo partiju un vietējām pašvaldībām.

Negribu, protams, domāt tik šauri, negribu ticēt, ka tik nopietns un ilggadējs politiķis tik lēti un egositiski spēj skatīties uz tik būtisku jautājumu kā izglītības nozare, tādēļ mazliet ceru, ka kļūdos un pedagogiem tiešām algas TIK BŪTISKI pieaugs, bet mazās skolas (nav noliedzams, ka dažviet tādi smagi lēmumi tomēr beidzot ir jāpieņem), ja tiks slēgtas, tad tikai ar ļoti pamatotu iemeslu un ar katras skolas situācijas individuāli izvērtējumu, nevis mehāniski Smilšu ielā shēmojot. Tāpat ceru, ka beidzot izglītības satura reformas jautājums kļūs vismaz tikpat svarīgs kā pedagogu atlagojums.

Taču pašlaik Šadurska darbība man vairāk atgādina vien ķīļa dzīšanu. Un, ko dara ķīlis?  Sadala, atdala, šķeļ. Retāk ķīli izmanto objekta pacelšanai vai noturēšanai vietā.

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: