Kad sāku strādāt Ventas Balsī, man bija tikai viens bērns, par dažiem kilogramiem mazāk un neviena paša sirma mata. Arī bārdas man nebija un dzīves pieredzes faktiski arī nē, bet vēlme rakstīt, informēt, slavēt, norāt un, protams, cīnīties ar netaisnību gan bija milzīga.
Roku nedaudz biju piešāvis Rīgā dzeltenīgās avīzes Vakara Ziņas sporta nodaļā, kuras redaktors Andris Drīliņš man ātri un vienkārši paskaidroja, ar ko skolas domraksts atšķiras no laikraksta materiāla (tolaik vēl mācījos Latvijas Kultūras skolā, nevis Latvijas Universitātes žurnālistos). Visam šim stāstam sākums gan bija 4. vidusskolas absolventu salidojums, kurā klasesbiedrs Oskars Vizbulis, kurš jau strādāja tobrīd pavisam jaunajās Vakara Ziņās, izteica pārliecību, ka man arī jāmēģina pievienoties šim kolektīvam. Atcerējās dzirdējis, ka viens no maniem sapņiem ir strādāt žurnālistikā. Tā bija pilnīga taisnība, un taisnība izrādījās arī Oskaram – man sanāca pievienoties un apēst pirmās karotes sāls šajā arodā. Starp citu, pēc vairākiem gadiem mēs kādu laiku kopā strādājām arī Ventas Balsī, tikai šoreiz jau es sagaidīju viņu. Skaidrs, ka bez tā pirmā piedāvājuma no Oskara šī atkaltikšanās vienā redakcijā diez vai būtu iespējama. Atgriezies Ventspilī, uz tikšanos ar redaktori Edīti Melngalvi, kuru man izkārtoja tētis, jau devos ar pusgada pieredzi galvaspilsētas presē, tiku pie ārštatnieka statusa un tāda kā gaidīšanas režīma – ja nu kāds no rakstošajiem izdomā doties prom, man tiks viņa vieta. Ārštatā pavadīju aptuveni gadu, kad par pavērsienu savā karjerā izšķīrās Dima Šavšajevs (pirmais cilvēks redakcijā, kurš man parādīja, kur atrodams dežūrviskijs), un es beidzot kļuvu par pilntiesīgu Ventas Balss darbinieku! 27 gadi ar mazu pauzīti braucienam pāri okeānam krīzes gados, bet tagad pienācis brīdis šim garstāstam pielikt punktu.
Mana nonākšana laikrakstā bija tāda kā sagadīšanos virkne, tomēr ilgākās laulībās nekā ar Ventas Balsi esmu tikai ar sievu un basketbola klubu Ventspils. Visās šajās attiecībās laimīgo mirkļu nav trūcis, un tie neapšaubāmi ir svarīgākais, kas tajās ir iegūts. Un, cerams, arī dāvāts.
Lasi vēl
-
Politisku apsvērumu dēļ
Divarpus gadus velkas epopeja ar Autotransporta direkcijas (ATD) iepirkuma konkursu par tiesībām veikt reģionālos pasažieru pārvadājumus tuvāko...
-
Dvēseles putenī
Vēl nesen uz Latvijas valsts simtgades viļņa ar aizturētu elpu, klusu cieņu, bezgalīgu pateicību un asarām vērojām Latvijas mākslinieku devumu...
-
Zvēresta atspulgs
«Tik tāds, kas sevi atbildīgu jūt, var kalps un arī valdnieks reizē būt». Šie ir Annas Brigaderes vārdi, par kuriem aizdomājos otrdien, sekojot...
-
Par preses piegādi
Pavisam nelaikā Ventas Balsi sasniegusi ziņa, ka Latvijas Pastam atkal klibo piegādes. Lasītāji zvana uz redakciju un ziņo...
-
Pa pusei
Spuldzīšu virtenes, tuvojoties pirmajai Adventei, stājas goda sardzē. Tikpat atdevīgas ir niedres, kuru likteņos vēlēts – par puzuriem tapt....
-
Ziemassvētku pieņemšana
Visur, kur vien pagriezies, skan svētku dziesmas. Šķiet, ka teju visas draugu ģimenes jau paguvušas atrast kādu...
-
Tur kaut kam ir jābūt!
Gada nogalē tradicionāli atskatāmies uz paveikto, izvērtējam veiksmes un neveiksmes un definējam, kādi vēlamies iesoļot jaunajā gadā – ko no...
Komentāri (14)
Paldies par darbu un lai izdodas tālāk! Jūsu raksti par sportu lasās pat tiem, kas neko no sporta nesaprot.
25. pants. Žurnālista pienākumi
Žurnālista pienākumi ir:
1) sniegt patiesu informāciju,
2) pirmo reizi publicējot izteikumu, pēc informāciju sniegušās personas vēlēšanās norādīt tā autoru,
3) informēt redaktoru, ka iesniegtais materiāls skar valsts vai citus ar likumu aizsargātus noslēpumus,
4) atteikties pildīt uzdevumu, kura veikšana saistīta ar likuma pārkāpšanu,
5) ievērot valsts, sabiedrisko organizāciju, uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un personu tiesības un likumīgās intereses.
Pēter, vai esi zini likumu, kas attiecas uz Tevi?
Žurnālists, tā tiesības un pienākumi
23. pants. Žurnālists
Par žurnālistu šajā likumā tiek uzskatīta persona, kura vāc, apkopo, rediģē vai citādā veidā sagatavo materiālus masu informācijas līdzeklim un kura ar to noslēgusi darba līgumu vai veic šo darbu masu informācijas līdzekļa uzdevumā, kā arī žurnālistu apvienību biedrs.
24. pants. Žurnālista tiesības
Žurnālistam ir tiesības:
1) vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota,
2) izplatīt ziņas, izņemot tās, kas nav izplatāmas saskaņā ar šā likuma 7. pantu,
3) atrasties sabiedriski nozīmīgu notikumu vietās un, ziņojot no tām, izmantot arī oficiālos sakaru kanālus,
4) atteikties no materiāla sagatavošanas un publicēšanas, ja tas ir pretrunā ar viņa uzskatiem,
5) pirms publicēšanas svītrot savu parakstu zem materiāla, ja tā saturs rediģēšanas procesā ir sagrozīts.
Kas ir tā netaisnība, par kuru "cīnies"?
Cīnos par netausnību? :D teicams 'pies'
Labak but palics kulturals cilveks :)))A tagat tik zurnaluga :)))))
Skauž?
Mani audzina tēvs, kurš noraka dēla karjeru? Bulkas un olimpiāde - ko tur izvēlēties...
Lielākais, ar ko es lepojos savā dzīvē, ir krūzīte no bērniem "Labākais tētis pasaulē". Visu pārējo loci un izrunā kā gribi un visi citi var darīt to pašu.
Neimanim - nenoteiksme - locīt. Tagadne - lokat, lokam u.t.t. Tas izsaka daudz...
Jē, man jau viens VB fanāts ieteica iets stroikā strādāt, ārkārtīgi zems muzikālais līmenis esot un par daudz koši izpaužoties portālā.
Izrādās - ir ļaudis kam par šo arī maksā.
Neimanis - pērkams žurnālists? Vai vispār viņš ir žurnālists?
"bet vēlme rakstīt, informēt, slavēt, norāt un, protams, cīnīties ar netaisnību gan bija milzīga" - nopietni?
Kas?
Ko Neimanis darīs,kad Ventspilī beigsies lemberglaiki?
Kas ņems pie sevis darbā pērkamu žurnālisteli?