Gada nogalē tradicionāli atskatāmies uz paveikto, izvērtējam veiksmes un neveiksmes un definējam, kādi vēlamies iesoļot jaunajā gadā – ko no esošā paņemt līdzi un kuru gūto pieredzi transformēt jaunos mērķos. Mēs dzīvojam dinamiskā un aizraujošā laikā, kad ik mirkli pieredzam kaut kā jauna tapšanu, vienlaikus apzinoties, ka daudzas pagātnes koncepcijas vairs nedarbojas vai būtu transformējamas.

Nav nekā jauna senajā atziņā, ka pasauli uz priekšu dzen progress. Nupat ASV zinātnieki paziņojuši, ka pārvarēts lielākais šķērslis, kodolsintēzes eksperimentā iegūstot vairāk enerģijas, nekā patērējot tā veikšanai. Lai gan eksperti saka, ka vēl būs nepieciešams laiks, lai šādi varētu sākt ražot enerģiju patēriņam, šis atklājums dod cerību, ka nākotnē iegūsim videi draudzīgāku un efektīvāku enerģijas ieguves veidu.

Vidusaugšvācu valodā ir vārds neiswaz, ko var tulkot kā tur kaut kas ir – es nezinu kas. Meklējumi pēc šī kaut kā – līdz galam neapjaustā, bet daudzsološā – paver durvis jaunām nākotnes iespējām un atbrīvo elastību un radošumu, kas tik ļoti ir nepieciešams šajā dinamiskajā, izaicinājumiem bagātajā laikmetā.

Iespējams, cerības un gaidas uz jauno līdzās citiem izsvērtiem argumentiem arī bijušas klātesošas Ventspils Augstskolas padomes lēmumam augstskolas rektora amatam virzīt plašai publikai Latvijā maz pazīstamo kandidātu, Stokholmas Karaliskā Tehnoloģiju institūta Kosmosa un plazmas nodaļas vadītāju Andri Vaivadu. Jāatzīst, profesora CV ir gana iespaidīgs, un vismaz mana pirmā mirkļa sajūta bija: jā, šis ir tas, kas mūsu augstskolai ir tik ļoti nepieciešams! Profesora, domājams, fundamentālās zināšanas fizikā un kosmosa tehnoloģijās tik ļoti piestāv mūsu augstskolai, domājot gan par visas augstskolas, gan tās paspārnē esošā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra attīstību. Profesora starptautiskā pieredze rada sajūtu, ka viņš Ventspilī varētu ienākt vēl mazliet vairāk pasaules elpas. Cienot un novērtējot līdzšinējā rektora Kārļa Krēsliņa veikumu, jaunā rektora izvirzīšana ar jaunām cerībām ļauj raudzīties nākotnē, vienlaikus apzinoties, ka ļaušanās sajūtai tur kaut kam ir jābūt vienlaikus ir mazliet lēciens nezināmajā un zināms risks, kas, cerams, attaisnosies.

Jaunais Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors Jēkabs Macpans ventspilniekiem ir vairāk zināms un jau pierādījis sevi kā skolas direktora vietnieks radošajā darbā un, protams, talantīgs mūziķis. Viņš sola turpināt iepriekšējā direktora Andra Grigaļa iesākto skolas attīstības ceļu, bet nenoliedzami jaunais direktors piešķils skolai arī daļu no savas personības dzirksts.

Novēlu ikvienam atrast savu tur kaut kam ir jābūt sajūtu – sava vēl, iespējams, neatklātā potenciāla ieraudzīšana un iespēju robežu paplašināšana ir viens no aizraujošākajiem un vērtīgākajiem ceļojumiem.

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: