1 °C
Vējš 3.09 m/s
Svētdiena, 22. februāris
Ārija, Rigonda, Adrians, Adriāna, Adrija
Advokāta „dāvana” Saeimas pretkorupcijas komisijas vadītājam
Lato Lapsa, Kristīne Bormane
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Avots: http://pietiek.com/raksti/advokata_davana_saeimas_pretkorupcijas_komisijas_vaditajam
Vai jūs vajadzības gadījumā vēlētos izmantot ļoti dārga advokāta pakalpojumus, maksājot tikai niecīgu daļu no to cenas „parastajiem cilvēkiem”? Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis zina, kā tas iespējams, bet, tā kā viņš pats šo noslēpumu atklāt nevēlas, šīs, domājams, tūkstošus eiro vērtās „dāvanas” saņemšanu sācis pārbaudīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Spriedums: ir jāpiedzen Latkovska tiesāšanās izdevumi
Šā gada 8. septembrī Delfi publicēja vārdā neminētu portāla līdzstrādnieku oriģinālrakstu ar virsrakstu „Vaškevičs atsakās maksāt Latkovskim un Čerņeckim; iesaistās tiesu izpildītājs”, kura iniciators, pēc visa spriežot, bija pats deputāts.
Publikācijā bija aprakstīts, kā tikai ar tiesu izpildītāja palīdzību abām amatpersonām – A. Latkovskim un nu jau „aizrotētajam” Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniekam Kasparam Čerņeckim – izdevies no bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča piedzīt tiesas piespriestos tiesāšanās izdevumus.
Tiesa veselās divās instancēs bija noraidījusi V. Vaškeviča pieteikumu par nepatiesas informācijas izplatīšanu un goda un cieņas aizskārumu, un Delfi atreferēja A. Latkovska stāstīto: sākotnēji tiesa nolēmusi, ka V. Vaškevičam viņam jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi 365 eiro apmērā, bet vēlāk summa pieaugusi, ņemot vērā tiesu izpildītāja piemērotos procentus.
„„Runa gan nav [par] naudu, bet attieksmi,” uzsvēra deputāts un piebilda, ka diez vai Vaškeviča advokāti strādā par velti,” – tā A. Latkovska sacīto atreferēja Delfi. K. Čerņeckis publikācijā citēts nebija, taču bija minēts, ka tiesa V. Vaškevičam uzlikusi par pienākumu viņam un A. Latkovskim kopā tiesāšanās izdevumos atmaksāt „vairāk nekā 700 eiro”.
Par 726 eiro - trīs advokāti divās instancēs
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs šajā publikācijā gan nebija pieminējis kādu būtisku detaļu – kas ir šie tiesāšanās izdevumi, ko viņam par labu piespriedusi tiesa, un kā tie radušies.
Taču to atklāj Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas pagājušā gada 19.jūnija spriedums, ko V. Vaškevičam kasācijas kārtībā vairs neizdevās pārsūdzēt un kas līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā.
Ar šo spriedumu par labu gan A. Latkovskim, gan K. Čerņeckim no V. Vaškeviča tiek piedzīts pa 363 eiro katram – kopā tātad 726 eiro, norādot, ka šie ir viņu „samaksātie ar lietas vešanu saistītie izdevumi”. Tas saskaņā ar Civilprocesa likumu nozīmē – tie ir viņu izdevumi advokāta palīdzības samaksai.
Spriedums arī atklāj, kad un kam šie maksājumi veikti. Gan A. Latkovskis, gan K. Čerņeckis šo samaksu par advokātu pakalpojumiem veikuši attiecīgi 2014. gada 20. un 26. novembrī, un rēķini ar gandrīz identiskiem numuriem abiem izrakstīti vienā datumā – 19. novembrī.
Savukārt juridiskos pakalpojumus abām valsts amatpersonām ir snieguši veseli trīs advokāti: A. Latkovski ir pārstāvējis zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs, K. Čerņecki – zvērināts advokāts Indulis Balmaks, un tiesas sēdē klāt ir bijis arī, kā minēts tiesas spriedumā, „atbildētāju pārstāvis” – zvērināts advokāts Dainis Lasmanis.
Visi trīs advokāti kā savu prakses vietu uzrāda labi pazīstamo Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroju, kura mājas lapā norādīts, ka „vienotā komandā sapulcinātas spilgtas un radošas personības, kuras aizrautīgi un pašaizliedzīgi var sekmīgi strādāt klientu interesēs un vest īpaši sarežģītas lietas”.
Savukārt par pašu R. Vonsoviču minēts, ka viņš ir „viens no Latvijas Republikas labākajiem advokātiem, kura praktiskā darba pieredze tiesību zinātņu jomā ir uzkrāta vairāk nekā 25 gadu garumā”.
„Latkovska cena” un reālā cena
Dienas aplēses liecina, ka palīdzības sniegšanai savam klientam – Saeimas deputātam A. Latkovskim advokāts varētu būt patērējis vērā ņemamu laika apjomu: viņš personiski bijis klāt abās tiesas sēdēs Siguldā un Rīgā (kopumā vismaz četras vai piecas stundas, varbūt arī vairāk, kam klāt jāpieskaita ceļā pavadītais laiks).
Klientam ir tikuši sagatavoti paskaidrojumi un citi dokumenti, visticamākais, notikusi arī iepazīšanās ar lietu. Līdzīgi pakalpojumi, kā izriet no tiesas materiāliem, tikuši sniegti arī otrai biroja advokātu aizstāvētajai valsts amatpersonai – K. Čerņeckim.
Kā rāda oficiālie dokumenti, visus šos pakalpojumus R. Vonsovičs savam klientam – Saeimas deputātam sniedzis par 363 eiro. Taču šī oficiāli samaksātā summa rada jautājumu – vai ikviens cilvēks var cerēt, ka „viens no Latvijas Republikas labākajiem advokātiem” viņam šāda apjoma profesionālos pakalpojumus sniegs par šādu cenu?
Nē, nevar cerēt. Kad žurnāliste sazvana advokātu biroju un, uzdodoties par potenciālu klienti, interesējas par iespējamo samaksas apmēru, pēc ilgas tincināšanas (sarunas audioieraksts ir Dienas rīcībā) viņai no sekretāres izdodas saņemt skaidru atbildi – ja tas ir advokāts, tad cena ir 200 eiro stundā, un šī ir cena gan par tiesas stundām, gan kontaktstundām, gan tām stundām, kad raksta pieteikumus utt.
Tas savukārt nozīmē – A. Latkovskis ir no Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroja pārstāvjiem saņēmis dārgu, visticamākais, tūkstošus eiro vērtu dāvanu, par to samaksājot tikai niecīgu daļu no tās cenas, kas būtu jāmaksā „parastajiem cilvēkiem”, kuri nav valdošās partijas pārstāvji un neieņem Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu.
Deputāts – daudz „īpašāks” pat par kolēģi
A. Latkovska saņemtās „advokāta” dāvanas reālā cena turklāt ir nevis tikai pieņēmums, bet diezgan precīzi noteicama, balstoties uz līdzīgiem gadījumiem.
Šā gada 8. septembrī Zemgales apgabaltiesa apelācijas instancē noraidīja bijušās Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes prasību pret pašu zvērināto advokātu R. Vonsoviču par goda un cieņas aizskārumu.
Pirms tam E. Dreimanes prasību bija noraidījusi Jelgavas tiesa, kas viņai uzlika par pienākumu R. Vonsovičam apmaksāt viņa tiesāšanās izdevumus, - „viens no Latvijas Republikas labākajiem advokātiem” par advokāta pakalpojumiem oficiāli bija iztērējis 1210 eiro. Savukārt pēc otrās instances tiesas advokāta pakalpojumu summa pieaugusi līdz 2100 eiro.
Kā izrādās, šos advokāta pakalpojumus R. Vonsovičam šajā lietā – kas gan pēc būtības, gan pēc citiem parametriem ir ļoti līdzīga A. Latkovska un K. Čerņecka goda un cieņas lietai – ir sniedzis viņa paša biroja advokāts, jau pieminētais D. Lasmanis.
Tas nozīmē, ka pat tuvam kolēģim un partnerim Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroja advokāta pakalpojumi šādā lietā ir izmaksājuši vairāk nekā divus tūkstošus eiro.
Savukārt tas, ka Saeimas deputātam un VID ģenerāldirektora vietniekam katram šādi šī paša advokātu biroja advokātu pakalpojumi ir izmaksājuši gandrīz sešreiz mazāk, pārliecinoši norāda uz viņiem pasniegtu vērtīgu dāvanu un attiecīgi – uz iemesliem, kāpēc šāda dāvana varētu būt pasniegta.
Advokāta līgumam seko iepirkuma līgums
Juristu aprindās pēdējo gadu laikā bieži ir dzirdēts par to, kā amatpersonas tām personiski sniegtus juridiskos pakalpojumus apmaksā, šo pakalpojumu sniedzējiem nodrošinot uzvaru ienesīgos valsts iepirkumos – protams, ne ar pašu pieņemtiem lēmumiem, bet, izmantojot „politiskos kompanjonus”.
Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze rāda, ka precīzi nedēļu pēc tam, kad A. Latkovskim un K. Čerņeckim ir izrakstīti rēķini par advokāta pakalpojumu apmaksu, Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs ir ieguvis Latvijas Garantiju aģentūras līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, kura vērtība bijusi līdz 39 999 eiro.
Savukārt līgumu par juridisko pakalpojumu saņemšanu A. Latkovskis ir noslēdzis 31. oktobrī, kad ekonomikas ministra amatā vēl bija viņa partijas biedrs Vjačeslavs Dombrovskis un kad šis iepirkums vēl tikai bija izsludināts. Šajā laikā Latvijas Garantiju aģentūrā, kas pusgadu vēlāk tika pievienota AS Attīstības finanšu institūcija „Altum”, reālā noteicēja bija tieši Ekonomikas ministrija kā valsts kapitāldaļu turētāja.
Interesanti, ka vēl tagad, kad Latvijas Garantiju aģentūra jau sen reorganizēta, Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs savā mājas lapā to joprojām piemin kā vienu no saviem būtiskajiem klientiem.
Ir „kāda no korupcijas pazīmēm”
No likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” sniegtās definīcijas pietiekami skaidri izriet, ka A. Latkovska saņemtā „velte” no advokāta ir tieši dāvana – „jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona”.
Formāli gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam ir tiesības saņemt šādas iespaidīgas dāvanas no faktiski jebkuras personas, attiecībā uz kuru personiski viņš pēc tam nepieņem kādus lēmumus.
„Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, vai administrēt maksātnespējas procesu, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības,” nosaka likums.
Tomēr pazīstamākie korupcijas pētnieki, kurus Diena, gan neminot konkrētus uzvārdus, iepazīstināja ar vispārēju notikušā aprakstu, sliecas notikušo vērtēt kā faktu ar „kādu no korupcijas pazīmēm”.
„Ja gadījumā tirgus cena ir krietni augstāka nekā tā, kas ir sniegta konkrētajam deputātam, es domāju, ka tā ir dienesta stāvokļa izmantošana, kā rezultātā deputāts ir guvis labākus nosacījumus nekā cits. Kā konkrētāk noformulēt, jāpadomā, bet nu ir skaidrs, ka ir pamats vērsties par šādas informācijas atbilstību gan likumam, gan labai praksei,” saka Sabiedrības par atklātību – Delna direktors Jānis Volberts.
Savukārt korupcijas pētnieks Valts Kalniņš vērtē, ka „tas noteikti ir gadījums, kuru ir pamats vērtēt. Neiedziļinoties lietas detaļās, nevar viennozīmīgi pateikt,, kā situācija jāvērtē. Bet tas noteikti ir gadījums, kuru ir pamats aplūkot sīkāk, lai saprastu, vai tā nav kāda aizliegta dāvana”.
Pašlaik šī informācija jau ir nodota KNAB, kas it sācis tās pārbaudi.
Latkovskis saka: „Atā!”
Savukārt pats A. Latkovskis arī pēc atkārtotiem jautājumiem atsakās sniegt Dienai atbildi, kā viņam no „viena no labākajiem advokātiem Latvijas Republikā” izdevies saņemt pakalpojumus par tik niecīgu summu. „Cik prasīja, tik es samaksāju,” skaidro valsts amatpersona.
Radušos iespaidu, ka notikušais ļoti izskatās pēc dāvanas īpaši vai tuvam cilvēkam, A. Latkovskis izliekas neizprotam, - tā vietā viņš vēl un vēlreiz atkārto: „Cik Vaškevičs maksāja savam advokātam? Uzziniet, piezvaniet un izstāstiet! Noteikti jums būs interesanti.”
Savukārt uz norādi, ka atšķirībā no tiesājamā un kriminālmeklētā V. Vaškeviča, kurš jau sen atstādināts no valsts amatiem, viņš tomēr ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, A. Latkovskis atbild īsi: „Atā!”
Atgūsim mūsu tiesības!!
Pēc 2012. gada referenduma par krievu valodu kā otru Latvijas valsts valodu, tā paša gada novembrī Saeima pieņēma likumgrozījumu, kas daudzkārt sarežģī jebkāda cita referenduma izveidi, ar mērķi samazināt iespēju līdz referendumam nonākt nebūtiskiem jautājumiem. Pirms minētā likumgrozījuma pieņemšanas referenduma izveidei bija nepieciešams savākt 10 tūkstošus notāra apstiprinātu parakstu, pēc - parakstu skaitam jāsasniedz ne mazāk, kā 10% no balstiesīgo pilsoņu kopskaita, kas sanāk ap 150 tūkstošiem parakstu. Vai redzat problēmu? Ar šo likumgrozījumu Saeima efektīvi atņem tautai iespēju noteikt, kas notiek valstī, jo, domāju, ka piekritīsiet, ja teikšu, ka savākt vairāk kā 150 tūkstošus parakstu tikai lai izveidotu referendumu, ir diezgan neiespējams uzdevums pie mūsu sašķeltās sabiedrības. Bet mums vēl ir laiks savu tiesību atgūšanai. Tiesa gan, laika nav palicis daudz, bet vēl var. Visās 119 Latvijas pašvaldībās notiek likumprojekta parakstīšana, kas atcels šo ierobežojumu. Jautāsiet - kāpēc atcelt, tāpat nekas nemainīsies? Lūk, piemērs - valstī ienāk kāds koncerns ar ģenētiski modificētu pārtiku, un izdabū likumu, ka visās skolās skolēnus ēdina tikai ar ģenētiski modificētu pārtiku, jo tas būšot izdevīgāk, videi draudzīgāk, vai kādas nu muļķības tie ļautiņi sadomātu. Bravo!
Tāpēc pastāsti par šo radam, draugam, kaimiņam, pretimnācējam uz ielas, neesi vienaldzīgs, jo laika vairs nav daudz - līdz 18. SEPTEMBRIM paraksties par 2012.gada 8.novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu savu novadu domēs, kā arī mājaslapā - www.latvija.lv/pv. Atgūsim mūsu tiesības vadīt mūsu valsti!
Lemberga farss tiesā
Prokuratūra ir iesniegusi Rīgas apgabaltiesai grozītu apsūdzību smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietā. Uz apsūdzēto sola sēž arī Lemberga dēls Anrijs un vairāku tranzīta uzņēmumu bijusī amatpersona Ansis Sormulis.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss: “Apsūdzība ir grozīta sakarā ar faktisko apstākļu maiņu uz smagākiem apstākļiem, nemainoties noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai. Beidzies viens noteikts tiesas procesa periods, kad izmeklēšanas laikā nopratināti visi liecinieki, ir iegūtas detalizētākas un pat precīzākas liecības, nekā tās bija sākotnēji. Faktiskie apstākļi atklājušies arvien precīzāk un pilnīgāk. Proti, liecinieki ir atklājuši vairāk nianšu, nekā tas bija līdz apsūdzības izsniegšanai. Līdz ar to ir iegūti papildu apstākļi par to, kādā veidā ir izdarīts noziedzīgs nodarījums. Vienkāršā valodā runājot, atklājās detalizētāk veids, kādā apsūdzētais ir veicis, mūsu ieskatā, kukuļu izspiešanas un legalizējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Tas apsūdzībā uzrakstīts detalizētāk un skaidrāk.”
Prokurors, atbildot uz jautājumu, vai grozītā apsūdzība varētu būt saistīta ar ilgāka cietumsoda piemērošanu, sacīja, ka tas būšot atkarīgs no tā, vai tiesa piekritīs valsts apsūdzības argumentiem. “Ir jāpabeidz tiesas izmeklēšana, tad jau var pāriet pie sadaļas, kurā mēs varam domāt par nosakāmo sodu,” atzina prokurors un piebilda, ka liecinieku nopratināšana esot pabeigta un ka ir palikuši apsūdzētie, kas varot sniegt liecības, ja viņi tam piekritīs. Pēc tam varot pāriet pie tiesas debatēm. “Smagākais tiesas izmeklēšanā ir liecinieku uzklausīšana un rakstveida pierādījumu pārbaude,” sacīja prokurors Juriss.
A. Lembergs pirms tiesas sēdes vaicāts, vai viņš iepazinies ar papildināto apsūdzību, kura izsniegta viņa advokātiem, atbildēja: “Nē, tur nekas nemainās. Nezinu, neesmu iepazīstināts. Cik es zinu, tur būs tikai pamatojuma maiņa.” Kad paskaidroju prokurora sacīto, ka izvērstāk atklājies veids, kādā apsūdzētais ir izspiedis kukuļus, Lembergs ironizēja, ka “tās ir viņa fantāzijas, viņam iespējams fantazēt, cik vien viņš grib. Es pirms divdesmit un vairāk gadiem nekādus kukuļus neesmu izspiedis. Pilnīgas, absurdas blēņas”.
Vakardienas tiesas sēde, kurā prokuroram bija jānolasa grozītā apsūdzība Lemberga, viņa dēla Anrija un A. Sormuļa lietā, sākās ar Lemberga lūgumu nolasīt pieteikumu prokurora Jurisa noraidījumam. Taču noraidījuma pieteikumā izskanēja citu prokuroru uzvārdi, nevis noraidāmā Jurisa uzvārds.
Tiesnesis Boriss Geimans pārtrauca Lembergu, jautājot: “Vai varat nosaukt konkrētus apstākļus, kas nepieļauj prokurora Jurisa piedalīšanos tiesas procesā?”
A. Lembergs: “Man advokāts ir sagatavojis attiecīgu pieteikumu. Tas ir formulēts cēloņseku sakarībā, lai tam, kas grib, saprot cēloņseku sakarību, un kaut ko izraut no konteksta nav iespējams. Man Kriminālprocesa likums dod tādas tiesības (..).”
Kad tiesnesis vairākkārt bija pārtraucis Lembergu, norādot, ka apsūdzētais ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, jo nespēj motivēt savu noraidījumu prokuroram, un jau bija aizritējusi gandrīz pusotra stunda, kopš Lembergs bija sācis lasīt savu pieteikumu,
apsūdzības uzturētājs prokurors Aivis Zalužinskis lūdza tiesu pārtraukt apsūdzēto, jo viņš nepasaka konkrētu motivāciju savam lūgumam. Turklāt runā par prokuroriem, kas šajā tiesas procesā nemaz nepiedalās. “Tiesai tomēr ir jāreaģē, un nav pieļaujams, ka vairāk nekā stundu procesā iesaistītā persona var motivēt pieteikto lūgumu ar to, kas ienāk prātā. Kriminālprocesa likums ir domāts ne jau tādēļ, lai pārējie klausītos kādus prātojumus, ko ir sarakstījuši apsūdzētā advokāti,” tiesas sēdē sacīja prokurors Zalužinskis.
Kad tiesa bija apmierinājusi prokurora lūgumu un nolēmusi pārtraukt Lemberga procesuālo darbību, nerimās viņa advokāte Irina Kauke, kas tomēr lūdza tiesu izklāstīt īsumā apsūdzētā lūgumu, nolasot noraidījuma pēdējo daļu. Advokāte savu lūgumu izteica tik žēlabainā balsī, ka tiesneši viņu nepārtrauca un atļāva dažas minūtes nolasīt uzrakstīto. Bet Lembergs ar prokurora noraidījumam sarakstīto sējumu devās pie tiesneša Geimana, lai to viņam atdotu, piebilstot, ka sējumu publicēšot grāmatā, lai visi varētu uzzināt patiesību.
Pēc pārtraukuma tienesis Geimans nolasīja tiesas kolēģijas lēmumu, ar kuru Lemberga lūgums noraidīt prokuroru Jurisu netika apmierināts, jo tas neatbilst likuma prasībām.
Ja Lembergs nebūtu ievilcinājis tiesas sēdi, tad prokurori būtu varējuši ātrāk sākt lasīt grozīto apsūdzību un to izdarītu vienas sēdes laikā. Apsūdzību turpinās lasīt šodien, lai pēc tam sāktu tiesas debates.
A. Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri Lembergam bijuši aizliegti dienesta stāvokļa dēļ, arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citiem noziegumiem.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā (tiesneši Boriss Geimans, Irina Jansone, Ligita Kuzmane, rezerves tiesnese Ārija Ždanova) sāka skatīt 2009. gada 20. augustā.
Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, tikmēr būs arī negodprātīgi politiķi
Kamēr liela daļa iedzīvotāju turpinās krāpt valsti un nemaksāt nodokļus, tajā pašā laikā pieprasot visus sociālos labumus, tikmēr arī parlamentā ievēlētie deputāti var būt ļoti dažādi – viens vairāk, cits mazāk godprātīgs, tā intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" norāda Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).
Viņš uzsver, ka "Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies. Deputāti ir tādi paši cilvēki kā visi citi, viņiem piemīt tādi paši tikumi, netikumi vai ieradumi kā visiem." Viņš intervijā uzsver, kamēr iedzīvotāji mēģinās pārkāpt likumu un izvairīsies no nodokļu nomaksas, tikmēr pie varas būs arī negodprātīgi deputāti.
"Kamēr liela daļa iedzīvotāju turpinās krāpt valsti un nemaksāt nodokļus, tajā pašā laikā pieprasot visus sociālos labumus, kamēr turpinās pārkāpt likumu tikai tādēļ, ka var palikt nesodīti, kamēr dos kukuļus ceļu policistiem, jārēķinās, ka arī parlamentā ievēlētie deputāti var būt ļoti dažādi – viens vairāk, cits mazāk godprātīgs," intervijā uzsver Daudze.
Daudze piekrīt, ka ir slikti pieņemt likumu, kuru neviens nepilda, kā piemēru minot grozījumus Alkohola aprites likumā. "Taču gribu teikt, ka lielum lielā likumprojektu daļa ir virzīti un pieņemti ar pārliecību, ka tā būs labāk. Neviens šeit apzināti nenodarbojas ar brāķa ražošanu," intervijā uzsver Daudze.
Saeimas priekšsēdētājs norāda - ir tikai dabiski, ka krīzes laikā cilvēkiem ir tendence būt negatīvi noskaņotiem pret jebkādu valsts varas izpausmi. Jāņem vērā arī tas, ka diemžēl cilvēkiem reizēm trūkst izpratnes par to, kāda ir atšķirība starp parlamenta, Ministru kabineta vai pašvaldības pienākumiem un iespējām, norāda Daudze. "Tāpat šķiet, ka lielākā daļa vēlētāju uzskata, ka Saeima strādā vienu dienu nedēļā – ceturtdienā sanāk uz plenārsēdi. Patiesībā lielākā Saeimas darba daļa notiek komisijās, kur, neskatoties uz partijisko un ideoloģisko piederību, deputāti strādā ļoti pragmatiski. Tur notiek lielākā daļa diskusiju, piedaloties ekspertiem, kuriem pašiem nav likumdošanas tiesību, bet ir zināšanas un pieredze," uzsver Daudze.
Obligātais militārais dienests
Pabriks uzskata, ka Latvijā jāatjauno obligātais militārais dienests. Ko jūs par to domājat? Vai esat gatavi kļūt par lielgabalgaļu aptrakušiem politikāņiem?
!!! Briti nobalsojuši par izstāšanos no ES
Balstoties uz līdzšinējiem balstu skaitīšanas rezultātiem, Lielbritānijas sabiedriskā raidorganizācija BBC un citi Liebritānijas mediji piektdien ziņoja, ka referendumā guvuši uzvaru valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) piekritēji.
Pēdējās komentētās
tā kā,droši mīliet ukraiņus-viņi atradīs vieglāko ceļu latviešu n…
upuru ir daudz! Ukraiņu policists Nečiporenko bija īpaši zvērīgs…
Ventspilī,PSRS laikā bij viens ukraiņu milicis Ņečiporenko ceram…