3 °C
Vējš 4.63 m/s
Trešdiena, 17. decembris
Hilda, Teiksma
Atgūsim mūsu tiesības!!
Pēc 2012. gada referenduma par krievu valodu kā otru Latvijas valsts valodu, tā paša gada novembrī Saeima pieņēma likumgrozījumu, kas daudzkārt sarežģī jebkāda cita referenduma izveidi, ar mērķi samazināt iespēju līdz referendumam nonākt nebūtiskiem jautājumiem. Pirms minētā likumgrozījuma pieņemšanas referenduma izveidei bija nepieciešams savākt 10 tūkstošus notāra apstiprinātu parakstu, pēc - parakstu skaitam jāsasniedz ne mazāk, kā 10% no balstiesīgo pilsoņu kopskaita, kas sanāk ap 150 tūkstošiem parakstu. Vai redzat problēmu? Ar šo likumgrozījumu Saeima efektīvi atņem tautai iespēju noteikt, kas notiek valstī, jo, domāju, ka piekritīsiet, ja teikšu, ka savākt vairāk kā 150 tūkstošus parakstu tikai lai izveidotu referendumu, ir diezgan neiespējams uzdevums pie mūsu sašķeltās sabiedrības. Bet mums vēl ir laiks savu tiesību atgūšanai. Tiesa gan, laika nav palicis daudz, bet vēl var. Visās 119 Latvijas pašvaldībās notiek likumprojekta parakstīšana, kas atcels šo ierobežojumu. Jautāsiet - kāpēc atcelt, tāpat nekas nemainīsies? Lūk, piemērs - valstī ienāk kāds koncerns ar ģenētiski modificētu pārtiku, un izdabū likumu, ka visās skolās skolēnus ēdina tikai ar ģenētiski modificētu pārtiku, jo tas būšot izdevīgāk, videi draudzīgāk, vai kādas nu muļķības tie ļautiņi sadomātu. Bravo!
Tāpēc pastāsti par šo radam, draugam, kaimiņam, pretimnācējam uz ielas, neesi vienaldzīgs, jo laika vairs nav daudz - līdz 18. SEPTEMBRIM paraksties par 2012.gada 8.novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu savu novadu domēs, kā arī mājaslapā - www.latvija.lv/pv. Atgūsim mūsu tiesības vadīt mūsu valsti!
Lemberga farss tiesā
Prokuratūra ir iesniegusi Rīgas apgabaltiesai grozītu apsūdzību smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietā. Uz apsūdzēto sola sēž arī Lemberga dēls Anrijs un vairāku tranzīta uzņēmumu bijusī amatpersona Ansis Sormulis.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss: “Apsūdzība ir grozīta sakarā ar faktisko apstākļu maiņu uz smagākiem apstākļiem, nemainoties noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai. Beidzies viens noteikts tiesas procesa periods, kad izmeklēšanas laikā nopratināti visi liecinieki, ir iegūtas detalizētākas un pat precīzākas liecības, nekā tās bija sākotnēji. Faktiskie apstākļi atklājušies arvien precīzāk un pilnīgāk. Proti, liecinieki ir atklājuši vairāk nianšu, nekā tas bija līdz apsūdzības izsniegšanai. Līdz ar to ir iegūti papildu apstākļi par to, kādā veidā ir izdarīts noziedzīgs nodarījums. Vienkāršā valodā runājot, atklājās detalizētāk veids, kādā apsūdzētais ir veicis, mūsu ieskatā, kukuļu izspiešanas un legalizējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Tas apsūdzībā uzrakstīts detalizētāk un skaidrāk.”
Prokurors, atbildot uz jautājumu, vai grozītā apsūdzība varētu būt saistīta ar ilgāka cietumsoda piemērošanu, sacīja, ka tas būšot atkarīgs no tā, vai tiesa piekritīs valsts apsūdzības argumentiem. “Ir jāpabeidz tiesas izmeklēšana, tad jau var pāriet pie sadaļas, kurā mēs varam domāt par nosakāmo sodu,” atzina prokurors un piebilda, ka liecinieku nopratināšana esot pabeigta un ka ir palikuši apsūdzētie, kas varot sniegt liecības, ja viņi tam piekritīs. Pēc tam varot pāriet pie tiesas debatēm. “Smagākais tiesas izmeklēšanā ir liecinieku uzklausīšana un rakstveida pierādījumu pārbaude,” sacīja prokurors Juriss.
A. Lembergs pirms tiesas sēdes vaicāts, vai viņš iepazinies ar papildināto apsūdzību, kura izsniegta viņa advokātiem, atbildēja: “Nē, tur nekas nemainās. Nezinu, neesmu iepazīstināts. Cik es zinu, tur būs tikai pamatojuma maiņa.” Kad paskaidroju prokurora sacīto, ka izvērstāk atklājies veids, kādā apsūdzētais ir izspiedis kukuļus, Lembergs ironizēja, ka “tās ir viņa fantāzijas, viņam iespējams fantazēt, cik vien viņš grib. Es pirms divdesmit un vairāk gadiem nekādus kukuļus neesmu izspiedis. Pilnīgas, absurdas blēņas”.
Vakardienas tiesas sēde, kurā prokuroram bija jānolasa grozītā apsūdzība Lemberga, viņa dēla Anrija un A. Sormuļa lietā, sākās ar Lemberga lūgumu nolasīt pieteikumu prokurora Jurisa noraidījumam. Taču noraidījuma pieteikumā izskanēja citu prokuroru uzvārdi, nevis noraidāmā Jurisa uzvārds.
Tiesnesis Boriss Geimans pārtrauca Lembergu, jautājot: “Vai varat nosaukt konkrētus apstākļus, kas nepieļauj prokurora Jurisa piedalīšanos tiesas procesā?”
A. Lembergs: “Man advokāts ir sagatavojis attiecīgu pieteikumu. Tas ir formulēts cēloņseku sakarībā, lai tam, kas grib, saprot cēloņseku sakarību, un kaut ko izraut no konteksta nav iespējams. Man Kriminālprocesa likums dod tādas tiesības (..).”
Kad tiesnesis vairākkārt bija pārtraucis Lembergu, norādot, ka apsūdzētais ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, jo nespēj motivēt savu noraidījumu prokuroram, un jau bija aizritējusi gandrīz pusotra stunda, kopš Lembergs bija sācis lasīt savu pieteikumu,
apsūdzības uzturētājs prokurors Aivis Zalužinskis lūdza tiesu pārtraukt apsūdzēto, jo viņš nepasaka konkrētu motivāciju savam lūgumam. Turklāt runā par prokuroriem, kas šajā tiesas procesā nemaz nepiedalās. “Tiesai tomēr ir jāreaģē, un nav pieļaujams, ka vairāk nekā stundu procesā iesaistītā persona var motivēt pieteikto lūgumu ar to, kas ienāk prātā. Kriminālprocesa likums ir domāts ne jau tādēļ, lai pārējie klausītos kādus prātojumus, ko ir sarakstījuši apsūdzētā advokāti,” tiesas sēdē sacīja prokurors Zalužinskis.
Kad tiesa bija apmierinājusi prokurora lūgumu un nolēmusi pārtraukt Lemberga procesuālo darbību, nerimās viņa advokāte Irina Kauke, kas tomēr lūdza tiesu izklāstīt īsumā apsūdzētā lūgumu, nolasot noraidījuma pēdējo daļu. Advokāte savu lūgumu izteica tik žēlabainā balsī, ka tiesneši viņu nepārtrauca un atļāva dažas minūtes nolasīt uzrakstīto. Bet Lembergs ar prokurora noraidījumam sarakstīto sējumu devās pie tiesneša Geimana, lai to viņam atdotu, piebilstot, ka sējumu publicēšot grāmatā, lai visi varētu uzzināt patiesību.
Pēc pārtraukuma tienesis Geimans nolasīja tiesas kolēģijas lēmumu, ar kuru Lemberga lūgums noraidīt prokuroru Jurisu netika apmierināts, jo tas neatbilst likuma prasībām.
Ja Lembergs nebūtu ievilcinājis tiesas sēdi, tad prokurori būtu varējuši ātrāk sākt lasīt grozīto apsūdzību un to izdarītu vienas sēdes laikā. Apsūdzību turpinās lasīt šodien, lai pēc tam sāktu tiesas debates.
A. Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri Lembergam bijuši aizliegti dienesta stāvokļa dēļ, arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citiem noziegumiem.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā (tiesneši Boriss Geimans, Irina Jansone, Ligita Kuzmane, rezerves tiesnese Ārija Ždanova) sāka skatīt 2009. gada 20. augustā.
Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, tikmēr būs arī negodprātīgi politiķi
Kamēr liela daļa iedzīvotāju turpinās krāpt valsti un nemaksāt nodokļus, tajā pašā laikā pieprasot visus sociālos labumus, tikmēr arī parlamentā ievēlētie deputāti var būt ļoti dažādi – viens vairāk, cits mazāk godprātīgs, tā intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" norāda Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).
Viņš uzsver, ka "Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies. Deputāti ir tādi paši cilvēki kā visi citi, viņiem piemīt tādi paši tikumi, netikumi vai ieradumi kā visiem." Viņš intervijā uzsver, kamēr iedzīvotāji mēģinās pārkāpt likumu un izvairīsies no nodokļu nomaksas, tikmēr pie varas būs arī negodprātīgi deputāti.
"Kamēr liela daļa iedzīvotāju turpinās krāpt valsti un nemaksāt nodokļus, tajā pašā laikā pieprasot visus sociālos labumus, kamēr turpinās pārkāpt likumu tikai tādēļ, ka var palikt nesodīti, kamēr dos kukuļus ceļu policistiem, jārēķinās, ka arī parlamentā ievēlētie deputāti var būt ļoti dažādi – viens vairāk, cits mazāk godprātīgs," intervijā uzsver Daudze.
Daudze piekrīt, ka ir slikti pieņemt likumu, kuru neviens nepilda, kā piemēru minot grozījumus Alkohola aprites likumā. "Taču gribu teikt, ka lielum lielā likumprojektu daļa ir virzīti un pieņemti ar pārliecību, ka tā būs labāk. Neviens šeit apzināti nenodarbojas ar brāķa ražošanu," intervijā uzsver Daudze.
Saeimas priekšsēdētājs norāda - ir tikai dabiski, ka krīzes laikā cilvēkiem ir tendence būt negatīvi noskaņotiem pret jebkādu valsts varas izpausmi. Jāņem vērā arī tas, ka diemžēl cilvēkiem reizēm trūkst izpratnes par to, kāda ir atšķirība starp parlamenta, Ministru kabineta vai pašvaldības pienākumiem un iespējām, norāda Daudze. "Tāpat šķiet, ka lielākā daļa vēlētāju uzskata, ka Saeima strādā vienu dienu nedēļā – ceturtdienā sanāk uz plenārsēdi. Patiesībā lielākā Saeimas darba daļa notiek komisijās, kur, neskatoties uz partijisko un ideoloģisko piederību, deputāti strādā ļoti pragmatiski. Tur notiek lielākā daļa diskusiju, piedaloties ekspertiem, kuriem pašiem nav likumdošanas tiesību, bet ir zināšanas un pieredze," uzsver Daudze.
Obligātais militārais dienests
Pabriks uzskata, ka Latvijā jāatjauno obligātais militārais dienests. Ko jūs par to domājat? Vai esat gatavi kļūt par lielgabalgaļu aptrakušiem politikāņiem?
!!! Briti nobalsojuši par izstāšanos no ES
Balstoties uz līdzšinējiem balstu skaitīšanas rezultātiem, Lielbritānijas sabiedriskā raidorganizācija BBC un citi Liebritānijas mediji piektdien ziņoja, ka referendumā guvuši uzvaru valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) piekritēji.
ZZS pirmrindnieks melo
Viens no ZZS "spēka blices" melo acīs skatītdamies:
http://apollo.tvnet.lv/zinas/belevics-atkapies-no-amata-premjers-norada-ka-vins-melojis/733230
Tas nozīmē, ka arī citi "zaļie" nav ne ar ko labāki, ja uzņēmuši savās rindās šāda tipa cilvēku.
Pēdējās komentētās
Ventspilniekam. Vispirms par veļas mašīnām - skolotājs kopā ar …
Nu vai tad ir pareizi par naudu labot veļas mašīnas tehnikuma tel…
Pilsētai?Vai ne lembergistu brandžai?
