Līgums ar pieradumu

Pēc tam paliek vien tāda neērtības sajūta. Ne par citiem, bet par sevi un savu piekāpšanos. Tā es aizdomājos par neredzamiem līgumiem, ko ikdienā noslēdzam ar pieradumu.

Līdzīgas domas radās, lasot diskusijas par publiskajiem pasākumiem. Vieni ilgojas pēc pārmaiņām, citi novērtē to, kas jau pazīstams. Arī šeit saduras divas vēlmes: saglabāt pazīstamo un atrast kaut ko jaunu.

Reti kaut kas sākas no nulles. Viss, kas ir ap mums, balstās uz agrākiem lēmumiem un kārtību, kas izveidojusies laika gaitā. Ieradums palīdz noturēt to, kas jau darbojas, un sistēma dod stabilitāti. Tikai viegli ir nepamanīt, ka dažas vienošanās sen dienas neesam pārrunājuši.

Psihologi ir pētījuši, kāpēc cilvēki izvēlas ierasto. ASV pētnieku Viljama Samuelsona un Ričarda Zekhauzera 1988. gada darbā šo parādību dēvē par status quo aizspriedumu. Eksperimentu dati rāda, ka cilvēka prāts grib turēties pie esošās, ierastās kārtības. Zināmais vienmēr ir drošāks. Pārmaiņas nes līdzi neziņu. Tā kā neviens nevar iepriekš zināt, kāds būs rezultāts, pieradums lēmumu pieņemšanā ir pārsteidzoši noturīgs.

Labs piemērs ir e-recepte. Kad to ieviesa, daļai cilvēku jaunā kārtība šķita sarežģīta un nevajadzīga. Šodien ir grūti iedomāties ikdienu bez iespējas attālināti saņemt recepti zālēm, kuras lietojam gadiem.

Mēs ne vienmēr esam gatavi pārmaiņām, kā sākumā domājam. Sakām, ka gribam jaunas vēsmas un attīstību, bet pietiek mainīt kādu ierastu lietu, lai rastos vilšanās un diskusijas. Ir ieradumi, kurus nav viegli atlaist.

Sanāca stāsts ne par pasākumiem un ne par līgumu, kuru toreiz parakstīju. Šis līgums bija situācija, kurā uzstājēja priekšā izvēlējos vienkāršāko ceļu. Sanāca stāsts par vienošanos ar sevi, un nodomājam: lai šoreiz paliek, kā ir.

Ieradumam un tradīcijām ir sava vērtība. Tie rada drošības sajūtu un palīdz saglabāt lietu kārtību. Atliek vien paskatīties, vai kaut ko turpinām tāpēc, ka tas joprojām ir labākais risinājums, vai tāpēc, ka pie tā esam pieraduši.

Galu galā, katra tradīcija un katra vienošanās reiz ir sākusies kā kaut kas jauns un nepierasts. Kāds reiz uzdrošinājās piedāvāt ko citu. Līgums sen ir parakstīts. Taču tas atstāja šādu jautājumu. Cik bieži mēs ikdienā parakstām jaunu līgumu ar pieradumu?