Atbildes uz jautājumiem

Janvāris – barikāžu laiks – ne tikai atgādina par vēsturiskiem notikumiem, bet visu mēnesi rosina domāt par valstij būtiskām vērtībām. Arī es pie sevis meklēju atbildes uz izskanējušajiem jautājumiem.

Brīvība, manuprāt, nozīmē ne tikai atbildību, bet arī spēju būt tam, kas tu esi. Būt klāt ar savu darbu, savām domām un attieksmi, apzināti piedalīties Latvijas veidošanā. Brīvība nenozīmē slinkošanu vai vienaldzību – tā nozīmē uzņemties atbildību. Jaunībai ir sava izpratne par brīvību, briedumam – cita, bet kopā tā ir plaša telpa, kurā ikvienam ir iespēja realizēties, ievērojot robežas jeb noteikumus. Mūsdienās brīvība nereti tiek pārprasta sociālajos tīklos, kur vārda brīvību mēdz sajaukt ar visatļautību. Nepārdomāts, nekontrolēts sacītais bieži vien kļūst par vieglu instrumentu aizvainojumiem un nepamatotiem spriedumiem. Aiz ekrāna ir viegli aizmirst, ka vārdiem ir nozīme un ka brīvība izteikties neatceļ pienākumu cienīt otru cilvēku. Patiesa brīvība nav skaļā vai asā izteikumā, bet spējā uzņemties atbildību par saviem vārdiem, saglabājot cieņu arī digitālajā vidē.

Vai par brīvību ir jācīnās? Tā noteikti nav pašsaprotama – par to ir jādomā, jāsargā un jāciena. Brīvība sākas cilvēka domās un iekšējā spēkā, jo tikai tad, kad esam brīvi savā pārliecībā, paveras visas iespēju durvis. Taču brīvība nekad nav stāvoklis uz mūžu – tā prasa modrību un atbildību ikdienā. Ja par brīvību ir jācīnās, tad priekšplānā izvirzās pavisam citas prioritātes un vajadzības – gatavība iestāties par vērtībām, kas mierlaikā šķiet pašsaprotamas. Brīvība ir ļoti trausla, un šodienas realitāte to spilgti apliecina. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir būt pateicīgiem visiem, kuri dažādos laikos ir iestājušies un cīnījušies par Latvijas brīvību, bieži ziedojot personīgo drošību un labklājību, lai mēs šodien varētu dzīvot savā Latvijā.

Barikādes palīdzēja sargāt mūsu brīvību brīdī, kad tā bija īpaši apdraudēta. Ikdienā gan daudz nemanāmāk veidojas iekšējās baiļu barikādes. Tās rodas no nedrošības par rītdienu, no bažām par darbu, veselību, attiecībām šajā mainīgajā pasaulē. Šīs neredzamās barikādes nereti ierobežo mūsu rīcību. Tāpēc brīvības sargāšana nav tikai vēsturisks notikums, bet tas ir darbs atpazīt savas bailes un neļaut tām kļūt par šķērsli dzīvot brīvi. Īpaši svarīgi ir šo brīvību noturēt un kopt, lai mūsu rīcība nekļūtu nodevīga pret tiem, kuri dažādos laikos ir iestājušies par Latviju.