Nekas vēl nav nokavēts

Tā bija māksla visaugstākajā raudzes līmenī: profesionāli izcila, emocionāli piepildīta, sievišķīga un dziļi cilvēciska. Ļaujoties Elīnas Garančas balss valdzinājumam, kādā brīdī skatiens aizķērās pie brīnišķīga mirkļa: maza meitenīte, atbalstoties te uz mammas, te uz tēta pleca, mierīgi gulēja. Un šķita – šis koncerts viņu ne tikai ieaijāja, bet varbūt arī kaut ko aizsāka. Iespējams, šajā bērna miegā dzima sapnis, kas reiz vedīs viņu uz kaut ko lielu.

Tieši šajā mijiedarbībā – starp vokālu izcilību un bērna mieru – koncertzāle Latvija svinēja savu sesto dzimšanas dienu. Šajos sešos gados zāle ir piedzīvojusi daudz. Kā savā uzrunā pirms koncerta atgādināja Kurzemes filharmonijas valdes priekšsēdētāja Sigita Migoļa – katram pašam jāizvērtē, vai šis ceļš šķiet garš vai īss, bet viens gan ir pilnīgi droši: piepildījuma nav trūcis. Tāpat kā izaicinājumu. Pietiek tikai atcerēties pandēmijas laiku, kad kultūra tika apstādināta un radošajiem cilvēkiem nācās meklēt ceļus, kā palikt un būt. Elīnas Garančas koncertā zāli piepildīja ovācijas, aplausi un siltums, kāds dzimšanas dienai patiesi piestāv. Un gribas novēlēt – lai šāds piepildījums pavada šo vietu vienmēr.

Šodienas laikrakstā lasāma saruna ar vēl vienu izcilību – ērģeļmākslinieci Ivetu Apkalnu, kura tikko Ventspilī pabeigusi sava jaunā albuma ierakstu. Viņas devums ērģeļmūzikā ir starptautiski atzīts, bet tikpat nozīmīgs ir viņas emocionālais nospiedums šajā konkrētajā koncertzālē, kur māksliniece atkal un atkal atgriežas ar patiesu sajūsmu par šīs vietas akustiku un potenciālu. «Te ir ļoti labi būt,» viņa saka – un šajos vārdos ir daudz vairāk nekā vienkārša atzinība.

Tomēr ir arī kāda nots, kas skan mazliet skumji. Vēl arvien diezgan daudz ventspilnieku nav bijuši koncertzālē. Protams, katram savas prioritātes. Bet vai nemaz nemāc kaut neliela ziņkāre ielūkoties tajā un iepazīt telpu, pirms sakām, ka pie mums jau nekas nenotiek… Nekas vēl nav nokavēts. Ņemot vērā, ka koncertzāle ir tikai sešus gadus jauna – tāds mazs pirmklasnieciņš –, tai vēl augt un augt. Un kopā ar to arī katram no mums ir dota iespēja būt šajā pieaugšanas procesā. Starp citu, pavisam nesen, Ghetto Games festivāla laikā, koncertzālē Latvija pirmo reizi norisinājās e-sporta sacensības. Daudziem jauniešiem tieši tas kļuva par atklājumu – ieiet šajās telpās un saprast, ka te vispār ir forši!

Lai svētdienas koncerts kļūst par atgādinājumu mums visiem – tiem, kas jau ir zāles apmeklētāji, un tiem, kas vēl tikai plāno tur nonākt. Šī vieta ir vairāk nekā tikai skatuve. Tā ir ne tikai telpa, kur baudīt un piedzīvot, bet arī uzdrīkstēties sapņot.