Radošums, kas iedvesmo 0

Vienā gadījumā iekāpšana vilciena vagonā uztverama pavisam burtiski – Pasiekstes dzirnavu saimnieki īstenojuši interesantu ideju par veco vilciena vagonu pārtapšanu viesnīcas numuriņos. Savukārt viesnīcas Ventspilī, Pils ielā 17, interjers veidots, izrādot īpašu godu ēkas bagātīgajai vēsturei, – sienas rotā fotogrāfijas no laika, kad tur darbojās laikraksta Ventas Balss redakcija.

Abos gadījumos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmēji līdzās pamata pakalpojumam, ko tie sniedz, piedāvā pievienoto vērtību – viņi tirgo arī emocijas, kurām varam piešķirt ne tikai viegli sentimentālu vērtību, bet arī plašāku sociālo nozīmi. Tiem, kuri ir piedzīvojuši laikus, kad starp Ventspili un Rīgu vēl kursēja pasažieru vilciens, Pasiekstes vagonviesnīca šķitīs ne tikai oriģināla ideja, bet vēl kas vairāk – tajā ir kaut kas no pagātnes sentimenta šī vārda vislabākajā nozīmē. Vienlaikus arī sasaucas ar diskusiju, ka, iespējams, vilcienu satiksmi ar galvaspilsētu būtu vērts atjaunot…

Šo divu uzņēmēju īstenotās ieceres atsauc atmiņā dzirdētus stāstus par vietām Latvijā, kas pārtapušas citā veidolā un piedāvā jaunu saturu. Piemēram, Suntažos pārvērtības piedzīvojusi kādreizējā pasta nodaļa, tā pārtapusi desertnīcā Pasta māja, kuras apmeklētājiem ir iespēja ne vien panašķēties, bet arī uzrakstīt sev vai tuviniekam vēstuli, ko saņemt pēc noteikta laika. Šādas un līdzīgas radošas pieejas iedvesmo tāpat kā ikviens stāsts, kad slēgta skola, pasta nodaļa vai cita reiz sabiedriski nozīmīga ēka nevis paliek tukša un ātrāk vai lēnāk iet postā, bet gan, uzņēmīgu cilvēku apčubināta, turpinās kā satikšanās vieta jau pavisam citā veidā. Taču šie stāsti nav pašsaprotami, tie drīzāk uztverami kā izņēmumi, īpašie veiksmes stāsti. Daudzas pamestas ēkas Latvijā, diemžēl arī arhitektūras pieminekļi, joprojām stāv ar aiznaglotām durvīm un logiem un drūpot klusi gaida savu otro iespēju, kas var arī nepienākt. Jautājums, kāpēc vienā vietā izdodas, bet citā – ne? Vai tiešām viss balstās tikai īpašnieku finanšu iespējās un spējā pārvarēt birokrātiskos šķēršļus? Lielā mērā – jā. Taču galvenais dzinējspēks ir degsme. Ventspilī mēs redzam divus piemērus, kas rāda – ir iespējams ne tikai saglabāt vēsturi, bet arī to ienest ikdienas dzīvē, padarot par tūrisma produktu. Turklāt tas darbojas vairākos līmeņos: sniedz praktisku labumu (naktsmītne), emocionālu piesaisti (atmiņas, stāsti un vietējais mantojums) un rosina plašāku sarunu par to, kā mēs paši raugāmies uz vidi sev apkārt. Varbūt šie stāsti kļūs par pozitīvu signālu citiem, par iedrošinājumu, ka vecās lietas un vietas var pārveidot, saglabājot to dvēseli.