Pagājušajā gadā stājās spēkā aizliegums skolās lietot mobilos telefonus līdz 6. klasei, bet nu jau Saeimā pieņemts nākamais solis – no nākamā mācību gada skolēni nedrīkstēs izmantot viedtālruņus visā pamatskolā – no 1. līdz 9. klasei, ja vien pedagogs tos nav atļāvis izmantot mācību procesam. To paredz 12. martā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā.
Esam jau rakstījuši, ka Ventspilī ir skolas, kurās šādi ierobežojumi ieviesti neatkarīgi no likuma grozījumiem. Piemēram, 1. pamatskolā noteikts pilnīgs telefonu aizliegums visās klasēs – no rīta skolēni nodod telefonus audzinātājām un saņem tos atpakaļ tikai mācību dienas beigās. Savukārt 2. pamatskolā telefonu lietošana aizliegta ne tikai mācību stundās, bet arī starpbrīžos, un skolēni, sākot mācību gadu, parakstās, ka ievēros šos noteikumus. Telefoni netiek atņemti, bet skolotāji uzrauga, vai tie netiek lietoti aizlieguma laikā.
Protams, aizliegums var radīt neapmierinātību vai pat dusmas – tas ir dabiski. Tomēr uzskatu, ka šis solis ir būtisks, jo pēdējos gados arvien vairāk pētījumu liecina, ka pastāvīga viedtālruņu lietošana negatīvi ietekmē skolēnu mācību sasniegumus, koncentrēšanās spējas un pat sociālās prasmes. Kad bērni pastāvīgi pārslēdzas starp mācībām un telefona ekrānu, viņi zaudē iespēju dziļi iemācīties jaunas lietas, attīstīt radošu domāšanu un pat vienkārši atpūsties starp uzdevumiem.
Taču vēl būtiskāks ir pieaugušo – pedagogu un vecāku – piemērs. Ja viedtālruņi skolās tiek uzskatīti par traucēkli, kāpēc pieaugušie tos lieto tik aizrautīgi? Šāda pretruna bērniem ir viegli pamanāma. Vai mēs paši, strādājot vai mācoties, protam nolikt telefonus malā? Vai vakarā nepaliekam pie ekrāna līdz vēlai naktij? Skolēni mācās vairāk no tā, ko redz darbos, nevis no tā, ko dzird vārdos.
Turklāt pētījumi rāda arī to, ka viedtālruņi tāpat negatīvi ietekmē pieaugušos – traucē koncentrēšanos, samazina produktivitāti un dažkārt rada stresu. Tāpēc telefonu aizliegums skolās nav tikai stāsts par bērniem – tas ir arī atgādinājums pieaugušajiem, cik svarīgi ir iemācīties kontrolēt digitālās ierīces, lai tās nekļūtu par šķērsli mūsu darbā, attiecībās un ikdienā.
Izglītība vienmēr ir vairāk nekā tikai informācijas nodošana – tā ir arī paradumu, koncentrēšanās spēju un sociālo prasmju veidošana. Viedtālruņu aizliegums skolās ir izaicinājums, bet arī iespēja – iemācīt jaunajai paaudzei fokusēties, sadarboties un apgūt prasmes, kuras nebūs iespējams attīstīt, ja uzmanība pastāvīgi novirzās uz ekrānu.







Komentāri (6)
Sēdēšana telefonos ir labs veids kā izbēgt no socializēšanās. To izmanto visu paaudžu cilvēki. Viedtālruņi nav problēmas sakne, tās ir sekas. Problēma ir pašā sabiedrībā un kā tā funkcionē. Telefonu ienākšana skolas dzīvi padarīja vieglāk panesamu. Tā ir sava pasaulīte, kur aizbēgt, kad visa ir par daudz. Un bērniem tas tagad tiek atņemts, vietā neliekot neko. Tāpēc arī dusmas un pamatotas. Jo pieaugušie turpina sēdēt telefonos. Mēs kā parasti gribam atrast vieglu risinājumu un sarežģītām problēmām. Ir jārada vide, kur telefonos sēdēt negribas, nevis vienkārši atņemt. Stundu laikā aizliegums izmantot telefonus, gan ir 100% pamatots, bet tas nekad nav ticis atļauts.
Manā bērnībā bija daudz vairāk brīvības, mazāk aizliegumu, konkurences un sāncensības kā mūsdienu bērniem. Tagad - ja neesi pirmais kādā jomā tad neesi nekas. Vecāki ir pilnīgi nojūgušies dzenoties pēc slavas un naudas. Agrāk tādi bija atsevišķi eksemplāri, tagad lielākā daļa. Galvenais diskusiju temats - ko man bērnelis ir sasniedzis un, kur piedalījies.
Ja no rīta skolēni nodod telefonus audzinātājām un saņem tos atpakaļ tikai mācību dienas beigās,tad kāda mārrutka pēc tie aparāti vispār jānes līdizuz skolu?Atstāt mājās būt pareizāk.Savādāk ,pa ielu ejot ar ekrānam piesaistītu skatienu,viegli ieskriet stabā vai uzdurties pretīmnācējam...
Pieaugušie telefonos sēž tikpat daudz cik bērni.
Pārdomām- runa jau nav par to, ka sēž vai nesēž tajā tālrunī. Drīzāk runa ir par sēdēšanu tālrunī neatbilstošā laikā un vietā. Pēc pieredzes- manā kolektīvā pārsvarā bija jaunieši un tika pamanīts, ka tā vietā, lai apkalpotu klientus, visi lūr savos tālruņos. Neko skaļi neteicu, bet nākamajā rītā atvēru atvilkti un laipni palūdzu salikt visus telefonus tajā, jo darba laikā telefonus izmantot nav nepieciešams. Dienas vai maiņas beigās telefonu saņēma atpakaļ. Nevienam pretenziju nebija.
Pilnībā piekrītu viedoklim par telefoniem un bērnu vecākiem. Viedierīces nozog pārāk daudz laika.