Gadījums nr. 1. Nelieli ģimenes svētki. Ģimene nolemj doties vakariņās uz vienu no Ventspils kafejnīcām. Saules gaismas un siltuma lutināti, ģimene labprāt izvēlas baudīt maltīti laukā, nevis kafejnīcas iekštelpās.
Divi gadījumi 5
3. septembris, 08:24 | Oksana ĀboliņaUn tieši saulei šajā vakarā pieder noteicošā loma. Pasūtījumi veikti, viss rit, kā ierasts. Dzērieni atnesti, un te – neliela, bet diezgan nepatīkama detaļa: vienu no glāzēm rotā diezgan spilgts rozā lūpukrāsas nospiedums, ko, šķiet, atstājusi iepriekšējā apmeklētāja. Saule, kas tik skaisti izgaismoja kopā būšanu, tikpat brīnišķīgi atsedza šo paviršību. Vēl pirms neilga mirkļa kopīgais vakariņošanas prieks noēnojas.
Protams, ikvienam var gadīties kļūda – tas ir cilvēcīgi. Tikai atšķirība slēpjas tajā, kā šī kļūda tiek novērsta. Jā, šo nevērību būtu vienkāršāk pieņemt, ja viesmīle, uzzinot par šo nesmukumu, atvainotos un eleganti nogludinātu neveiklo mirkli, piemēram, nepaņemot samaksu par netīro glāzi ar dzērienu. Bet nekā tamlīdzīga – drīzāk vienaldzība un paši vainīgi, ka pamanījāt. Galu galā – nav jau obligāti jādzer no tās pašas puses, no kuras dzēra iepriekšējā apmeklētāja. Var taču būt oriģinālāki un pagriezt glāzi uz citu pusi.
Gadījums nr. 2. Atkal jau viena no pilsētas kafejnīcām, bet šoreiz – pusdienlaiks. Sajūta, ka visi ventspilnieki un tūristi sarunājuši tikties vienuviet, turklāt vienā laikā – ne minūti ātrāk vai vēlāk – ieturēt pusdienas. Kafejnīcas darbiniekiem darba daudz, jo rindā esošo izsalkums ir jāsteidz remdināt. Ja kāds no darbiniekiem nedaudz uzburkšķētu, to pat varētu pieņemt un saprast, bet nē – visi tekalē kā skudriņas, smaida, izvēlēto ēdienu ar lielu rūpību sakārto uz šķīvjiem, novēl labu ēstgribu un noteikti rada sajūtu, ka nākamās dienas pusdienlaikā viņi atkal piedzīvos satikšanās prieku.
Viena un tā pati pilsēta, viens un tas pats mērķis – apmeklēt kafejnīcu un ieturēt maltīti, bet tik dažādas pieredzes. Un tieši attieksme ir tā, kas nosaka atšķirību. Ēdiens var būt garšīgs, interjers – gaumīgs, bet, ja trūkst cieņpilnas attieksmes, vilšanās ir neizbēgama. Savukārt tur, kur cilvēks sajūtas pamanīts un cienīts, pat vienkāršas pusdienas kļūst par sirsnīgu notikumu. Cieņa nav nekas sarežģīts – tā sākas ar smaidu, ar spēju atvainoties un vēlmi radīt otram sajūtu, ka viņš ir gaidīts.
Un, ja tā padomā, tad mācīties cieņpilni attiekties pret otru nav nemaz tik sarežģīti. Tas neprasa īpašas formulas vai akadēmiskas zināšanas, bet gan nelielu vēlmi pamanīt cilvēku sev līdzās, atzīt viņa nozīmi. Mēs taču visi mācamies katru dienu – kļūdās, pieredzēs, sarunās. 1. septembris tik labi simbolizē, ka mācību ceļš turpinās visu dzīvi. Lai zinību laiks atnes daudz jaunu zināšanu, tostarp arī par cieņpilnu attieksmi.
Komentāri (0)
Skaistas pasaciņas, ja vien tā nebūtu bieža realitāte. Un šoreiz liekas, ka stāsti nav fantāzijas auglis. Tikai iztrūkst vismaz viena komponenta- kā beidzās pirmais gadījums? Vai arī tā lūpu krāsa tika "norīta" un visi izlikās, ka tā tam bija jābūt. Drīzāk, ka tā, jo pretējā gadījumā būtu jāmin arī notikuma vieta.
Viss atkarīgs,kas tamā glāzē bija iekšā.Dzēriens vai tikai padzēriens.Ja dzēriens (brandvīns vai kas cits līdzīga stipruma)-nav problēmu-visi baciļi būs beigti.Vajadzēja gan kļūmīgas situācijas labošanai naudu par to neņemt...
Marta.K: Šajā atkritumu avīzē reti var atrast inteliģentu komentāru. Esmu daudzkārt rakstījusi, un mani komentāri ir noņemti, ka nevar tik ļoti necienīt lasītāju, lai publicētu tik primitīvus, neinteliģentus, bezjēdzīgus un dažreiz pat muļķīgus rakstus. Piemēram: lūpu krāsa uz glāzes ir pavisam kas cits nekā necieņas izrādīšana cilvēkam. Tas ir sanitāro noteikumu pārkāpums.
Kāds te sakars necieņai? Glāzes, tāpat kā visi trauki, jāmazgā mašīnā, kas visu arī tvaicē. Vienkāršu lietu nezināšana ir pašas avīzes nezināšana. Es arī rakstīju: beidziet publicēt savas fotogrāfijas; tās nav interesantas. Izveidojiet tās arī pilna garuma. Tā ir lauku avīze, ir 21. gadsimts! Vai dažreiz var uzrakstīt kaut ko inteliģentu un cilvēkiem svarīgu?
Oksana Āboliņa, arī "Ventas Balss" varētu sākt ar savu tīrību un cieņu pret lasītāju - Gadi iet, bet nekas nemainās - "Ventas Balss" forums ir izgāztuve, kuru lieto daži cilvēki acīmredzot vienkārši brīvi bez aiztures piemēslojot VB forumu. Bet Jūs taču esat vienīgā avīze pilsētā, tāds kā pirmais punkts kur iebraucējs, kurš varbūt pat pārceļas uz dzīvi šeit, meklēs informāciju par vietējiem.
Ja ielogošanās ar smartID, eparakstu vai jebkuru līdzekli, kas cilvēkam liek savu viedokli paust zem sava īstā vārda, ir tik nerealizējama, tad gudrākais ko VB varētu darīt ir slēgt forumu, savādāk mums iedzīvotājiem katru dienu ir jāskatās uz to glāzi ar spilgti rozā lūpu krāsu ko pirms tam lietojis kāds cits. Tie nav tikai divi gadījumi, tā ir ikdiena. Šis spilgti no sērijas - Cita acī skabargu redz, savā baļķi neredz.
Ja rakstāt rakstu, jāiekļauj arī kafejnīcu nosaukumi, pretējā gadījumā diez vai kaut kas tiks labots. Tā ir neprofesionalitāte un necieņa pret lasītājiem. Žurnālista uzdevums ir izplatīt informāciju! Nevis stulbums vai tukšums... Jums vajadzētu tikt izmestiem no redakcijas vai arī ātri pašam laboties.