Tvert mirkli

Parasti šie lielie pasākumi notiek sestdienās, svētdienās, turklāt dienas aktīvākajā laikā, kad daudzi ir ieplānojuši savas gaitas – kāds uz tirgu pēc pirkumiem vai stādiem, cits uz pludmali, cits varbūt laukā no pilsētas. Protams, ka katram no mums savi plāni šķiet vissvarīgākie, un tas neizbēgami var izraisīt diskomfortu, ja viss nenorit gluži tā, kā iecerēts. Ir izskanējuši arī priekšlikumi šos lielos pasākumus aizvirzīt nostāk no pilsētas centra, jo tad tie mazāk ietekmētu citu pilsētnieku ikdienas dzīvi.

Mans viedoklis nav gluži viennozīmīgs. Es saprotu abas puses. Gan tos, kuriem došanās kopīgā skrējienā pa pilsētas ielām ir īsti svētki, gan arī tos, kuriem būtiskie satiksmes ierobežojumi sagādā neērtības. Arī man ir gadījies pakurnēt, kad liela mēroga riteņbraukšanas pasākuma laikā (tas nenotika Ventspilī, bet citā Latvijas pilsētā) satiksmes ierobežojumi man tik tiešām radīja neērtības un būtiski aizkavēja. Tobrīd dabiska reakcija bija dusmoties uz riteņbraucējiem, pasākuma organizatoriem, jo tiek taču traucēti mani plāni... Taču visbiežāk gan izrādās, ka jādusmojas vien pašam uz sevi, jo vienkārši neesi aktīvi pasekojis līdzi informācijai par gaidāmo ielu slēgšanu vietā, kuru brīvdienās plāno apmeklēt. Vēl jo mazāk iemesla dusmoties uz citiem ir gadījumos, kad pasākums notiek pilsētā, kurā pats ikdienā dzīvo un tātad, jādomā, seko arī līdzi aktualitātēm, – ja organizatori laicīgi ir izziņojuši pasākuma datumu un ierobežojumus, pamata sašutumam nav.

Arī pirms šī pusmaratona rīkotāji laikus izziņoja gan gaidāmos sabiedriskā transporta, gan pārējā autotransporta satiksmes ierobežojumus ar karti, norādot arī vietas, kur notiks policijas regulēta ielu šķērsošana un izbraukšana no trases iekšpusē esošajiem kvartāliem.

Ventspils ir sportiska pilsēta, un tai piestāv Ventspils pusmaratons. Tāpat kā Bostonai piestāv Bostonas maratons vai Rīgai – Rīgas maratons. Pie mums vasaras ir tik īsas, un ir jāpriecājas par katru īso laika sprīdi, kad pilsētā mutuļo dzīvība. Sestdienas rītā Ventspilī ieradās kruīza kuģis Deutschland, kas jau pēcpusdienā mūsu ostu atkal pameta. Tie ir tie mirklīgie iespaidi, kurus mums ir dota iespēja tvert. Ostā, pilsētā, pasākumos. Kā šo sajūtu gleznu izstādes Ostas II atklāšanā raksturoja māksliniece Sarmīte Caune – kādam darbam viņu iedvesmojusi jahtu regate pie Ventspils pils, «kad jahtas tik ātri aizbrauc, radot sajūtu, ka paliek tikai atspīdums ūdenī, nospiedums no tā visa».