Vārda brīvība 0

Kopš Rinkēviča inaugurācijas nav pagājis vēl gads, bet daļa iedzīvotāju (es tajā skaitā) nonākuši pie secinājuma, ka prezidents ir drosmīgs viedokļa līderis un bieži izvēlas komunicēt ar iedzīvotājiem tiešā, nepastarpinātā veidā. Uzmanību izpelnījušies arī Rinkēviča tvīti sociālajā tīklā X. Arī es sekoju viņa ierakstiem. Nepilnu diennakti pirms ierašanās Ventspilī prezidents paudis viedokli par plašākā lokā izskanējušo diskusiju: vai ir pieņemami, ka sabiedriskais medijs organizē un atspoguļo Eiroparlamenta priekšvēlēšanu debates arī krievu valodā. Vairāki žurnālisti pauduši nosodījumu, uzskatot, ka debates šajā ģeopolitiskajā situācijā jārīko tikai un vienīgi valsts valodā. Debates krievu valodā neatbalsta arī Valsts valodas centrs. Savukārt pats medijs iesākumā aicinājis no malas neiejaukties sabiedriskā medija redakcionālajā darbībā, bet vēlāk plānotās debates krievu valodā tomēr nolemj atcelt. Rinkēvičs raksta: «Svarīga ir gan redakcionālā neatkarība, gan žurnālistu neatkarība un tiesības paust viedokli.»

Laikā, kad attīstās šī karstā diskusija, noslēdzot savu pusotra mēneša ilgo komandējumu, Vācijas kolēģiem pēc viņu lūguma esmu sagatavojusi prezentāciju par vārda brīvību un savu pieredzi šajā jautājumā, šādi sašaurinot viņu ierosināto tematu Mediji Latvijā. Pie prezentācijas idejas nonācu pamazām, apzinoties, ka vēlos apmaiņā pret man sniegto pieredzi dot ko vērtīgu un personīgu. Turklāt viens no tēmas ierosmes avotiem bija trīs stundas, ko pavadīju Minhenes dokumentālajā muzejā, kurā ļoti detalizēti izpētīta un atspoguļota Otrā pasaules kara priekšvēsture un kara notikumi. Lielākā daļa avotu ir tā brīža laikrakstu lapas. Visas trīs stundas vilku paralēles un no muzeja ēkas saulainajā brīvdienas pēcpusdienā iznācu ar vēl ilgi nepārejošu zosādu.

Atvadu dāvanu kolēģi uzņēma ar īsu klusuma brīdi un divdesmit minūšu garu jautājumu un atbilžu sesiju (uz pusi garāku nekā pati prezentācija). Manis satiktie vācu žurnālisti Latvijas medijus, baisi tuvu agresorvalstij, saredz kā daļu no frontes līnijas. Mudina rūpēties, lai mūsu informatīvajā telpā nonāktu brīvi pausta, nesagrozīta informācija. Iestājas par neatkarīgu un modru redakcionālo politiku. Kā to panākt – domājam un lemjam paši, bet paralēles ir baisas.