Par tiem, kas mums līdzās

Šādas ziņas nevar atstāt vienaldzīgu. Tāpat kā citi stāsti, kas liek aizdomāties par cilvēcību. Nesen sirds sažņaudzās, lasot par gadījumu, kad dzīvnieku patversmes Ulubele pārstāvji ar Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) palīdzību izglābuši suni, kuru saimnieks vēlējies nogalināt, aprokot dzīvu. Kur paliek cilvēcība?

Tomēr pasaulē viss ir līdzsvarā. Pagājušās nedēļas nogalē VUGD sociālajā tīklā Facebook vēstīja par kaķēnu, kas tika atrasts zem degušu zaru kaudzes Vārves pagastā. Sākotnēji bijusi doma bija, ka kaķēnam jāmeklē jaunas mājas, tomēr ugunsdzēsēji glābēji nolēma, ka kaķēnam jāpaliek VUGD Ventspils daļā. Kaķēns ir rūdījies ugunī, tātad – ir savējais. Redzot, cik labi melnais kamoliņš jau iejuties starp ugunsdzēsējiem, tiek aprūpēts, lolots un lutināts, atdzimst ticība labajam.

Nesen mans istabas runcis izmuka no mājas un devās pusnakts klejojumos, līdz uzrāpās tik augstu kokā, ka lejā tikt – nekādi. Tik augstu trepju, lai noceltu kaķi paša spēkiem, man nav. Lai gan bija jau nakts, nevarēju doties pie miera ar apziņu, ka kaķis augstu kokā ņaud un, visticamāk, paša spēkiem lejā netiks. Bija dzirdēts, ka ugunsdzēsēji glābēji mēdz doties palīgā ķibelē nonākušiem dzīvniekiem, tomēr bažījos, vai vispār drīkst šāda iemesla dēļ naktī saukt glābējus, un, cik ilgam laikam jāpaiet, lai to darīt būtu pieklājīgi. Beigās tomēr sadūšojos un piezvanīju. Glābēji atbrauca, un situācija tika atrisināta, par ko viņiem liels paldies.

Runājot ar ugunsdzēsējiem glābējiem par Vārvē degušo zaru kaudzē atrasto kaķēnu, sapratu, ka šādu gadījumu, kad jādodas palīgā nelaimē nonākušiem dzīvniekiem – gan savvaļas zvēriem, gan mājas mīluļiem – nav mazums. Ir palīdzēts gan mājlopiem, gan stirnām, pat jenotam, un, arī kaķi, kuri nespēj tikt lejā no koka, nav nekāds retums. Guvu apstiprinājumu arī savam pieļāvumam, ka istabas kaķis, kurš īsti nepazīst pasauli aiz loga, visticamāk, pats no koka bez palīdzības lejā netiks, jo instinkts tam liek rāpties tikai augstāk. Jāatceras, ka ziņošana par nepieciešamību palīdzēt ķibelē nonākušam dzīvniekam nav viltus izsaukums – glābēju pienākums ir palīdzēt ne vien cilvēkiem, bet arī tiem, kurus esam pieradinājuši, nereti – arī savvaļas dzīvniekiem.

Kamēr mūsu sirdis būs atvērtas labajam, pasaulei ir cerība. Mēs bieži vien nevaram nekā ietekmēt to, ka pasaulē notiek ļaunas un nežēlīgas lietas, taču mūsu spēkos ir uzturēt vienmēr sevī to labestības un līdzjūtības garu, kas ļauj mums saukties par cilvēkiem šī vārda patiesākajā nozīmē.