Piliens jūrā

Vēl skarbāk, jo šīs zobu sāpes mazināsies tikai līdz pirmajiem dramatiskajiem rēķiniem par elektrību, kuros atskārtīsim, ka šobrīd OIK atlaide ir tikai un vienīgi piliens jūrā un nekāds ievērojams atvieglojums vai konkurētspējas uzlabotājs uzņēmējiem šāds lēmums nav. Tie būs vien daži eiro pie simtiem eiro lieliem rēķiniem. Ja elektroenerģijas cena tirgū ir tik augsta kā šobrīd, tad nekāds konkrēts summārais finanšu ieguvuma apjoms elektroenerģijas ražotājiem valstij patiesībā nav jāgarantē. Tad patiesībā OIK īpatsvars rēķinos par elektrību ir niecīgs vai pat nav nekāds. Un ir ļoti manipulatīvi izmantot iedzīvotāju neizpratni par šiem procesiem, lai spēlētu politiskos varoņus.

Taču tas notiek. Vismaz pagaidām, kamēr lielākā sabiedrības daļa to nav apjautusi, Kariņa valdība staigā ar varoņu karodziņu. Tā pēc ilgstošām un smagām diskusijām starp ministriem esot panākusi leģendāru un Latvijas politikā sen gaidītu lēmumu – nepiemērot iedzīvotājiem OIK. Taču tikmēr tie mērķētie un jēgpilnie atbalsta pasākumi enerģijas krīzē no valdības kā nenāk, tā nenāk. Par to, ka esošie risinājumi ir nepietiekami, kliedz visi, tai skaitā pašvaldības, uzņēmēji un līdz šim visu uz saviem pleciem iznest gatavais, Latvijas jau tā trauslais vidusslānis. Kāpēc tāds apgalvojums par vidusslāni? Tāpēc, ka tas iznes visus tā sauktos valsts pakalpojumu absurdus.

Piemēram, medicīnas pakalpojumu nepieejamības absurdu. Kā? Negaidot rindās un samaksājot privātajās klīnikās. Valsts var nerisināt, trūcīgajiem palīdz, bet bagātākie šajā nozarē kļūst vēl bagātāki. Tā dēvēto bezmaksas izglītību saviem bērniem augstākā līmenī nodrošināt iespējas meklē vidusslānis. Valsts atkal var nerisināt. Pat sabiedrisko drošību, uzstādot novērošanas kameras un signalizācijas privātmāju rajonos, kur valsts policija neuzmet ne aci, nodrošina vidusslānis. Un tā varētu uzskaitīt un uzskaitīt. Līdz nonākam arī pie šī brīža pabalsta modeļa energokrīzei. Proporcionāli ienākumu un izmaksu līmenim vislielāko atbalstu no valsts iegūs turīgie un mazturīgie. Vidusslānim atkal tās būs kapeikas.

Uz šo raugoties, gluži vai šķiet, ka tāda ir Latvijas pie varas esošo partiju stratēģija – vājināt vidusslāni. Un patiesībā jau tas saskan arī ar politikas teorijām, jo vidusslānis tiek uzskatīts par veselīgas pilsoniskas sabiedrības pamatu. Ar to nevar manipulēt. Bet vajag taču, lai var.