Izdzīvošanas budžets

Pārdalot izdevumus pa vairākām reizēm, nogriežot no vienas malas, lai aizlāpītu caurumu otrā malā, pašvaldību budžetu pieņemšana šogad noritēja īpaši smagi. Katrs samazinājums bija ļoti sāpīgs, jo daudzas pašvaldības jau vairākus gadus nevar atļauties neko lieku. Līdz pēdējam termiņam – 21. februārim – pašvaldības budžetu nevarēja pieņemt Rēzeknē. Talsu novadā budžets pieņemts pēdējā dienā ar 8 miljonu eiro deficītu un nebijušu taupības režīmu. Tik nebijušu gadījumu, ka budžeta apstiprināšanas dienā novada iedzīvotāji devās pie domes, protestējot pret darba nedēļas un algas samazināšanu pašvaldības iestāžu darbiniekiem, pagalmu labiekārtošanas, kultūras projektu, tūrisma finansēšanas pārtraukšanu, vēsturisko ēku atjaunošanas apturēšanu, atteikšanos no stipendijām topošajiem ārstiem un pedagogiem, brīvpusdienu atcelšanu skolās un bērnudārzos. Ko tur lai saka, ja šā gada budžets maksāja amatu bijušajam Talsu novada mēram!

Uz dramatisko notikumu fona Rēzeknē un Talsu novadā Ventspils izskatās diezgan labklājīgi. Paldies Dievam, veidojot šā gada budžetu, pilsētas dome spēja ne tikai nodrošināt visu pašvaldībai uzlikto funkciju izpildi, bet arī saglabāt finansējumu daudzām iedzīvotāju atbalsta un pilsētas attīstības programmām. Taču arī Ventspils domei šī gada sabalansētais budžets izrādījās nebūt ne viegls uzdevums, kas prasīja vairākkārtēju gaidāmo izdevumu pārskatīšanu un meklēt kompromisus. Labi vēl, ka visus lielos projektus mūsu pilsētā paspēja pabeigt pērn un tie nebūs jāiesaldē kā Talsu novadā un citās pašvaldībās. Labi, ka pagājušo gadu pašvaldība noslēdza ar pamatīgu naudas atlikumu savos kontos 13 miljonu eiro apmērā. Bet mēs varētu arī šogad vairāk tērēt pilsētas attīstībai un pilsētnieku dzīves kvalitātes uzlabošanai, ja mums vairāk veiktos ar valdību.

Pašreizējo situāciju pašvaldībās grūti nosaukt par normālu, pat ņemot vērā visus nelabvēlīgos ārējos faktorus. Šādai situācijai nevajadzēja būt, ja vairāku pēdējo sasaukumu valdība metodiski un mērķtiecīgi nesavilktu finanšu cilpu uz pašvaldību kakla un nepārbaudītu savus iedzīvotājus uz izturību. Nez kāpēc pašvaldības uzskata par nepieciešamu pildīt savas saistības pret iedzīvotājiem, nepieļaujot domu par pretējo, bet valsts var vienpusēji atcelt vienošanās ar pašvaldībām! Pēdējo gadu reformas – nodokļu, administratīvi teritoriālo, ostas, vairākas skolu reformas – grūti nosaukt par iedzīvotājiem un valsts interesēm labvēlīgām. Šo reformu rezultāts varētu būt tukšie lauki, izsīkušā uzņēmējdarbības dzīve ostās un nabadzīgās pašvaldības.