Lasot dažādus tekstus par un ap vēsturi, kas iezīmējusi savas rievas un taciņas kāda laikmeta izpratnē, reizēm rodas iespaids it kā būtu nonācis filmā bez skaņas. Dažādi noslēpumaini priekšmeti arheologu atrasti parādās kadrā, bet, kamēr vēsturnieki vēl pēta sakarības, meklē kontekstu un rada skaidrojumu, šīm lietām nav titru, sevi tās paskaidrot nevar un – līdz ar to tām nav jēgas.
Piemēram, kāds vīrs, savā īpašumā ārdot bebru uzcelto aizsprostu, pamanīja tādu kā žagariņu, tādu kā radziņa daļu, un, būdams apzinīgs, mudīgi savu aizdomīgo atradumu atnesa vēsturniekiem, kas šajā lietā atpazina t.s. Lingbi tipa cirvi, un veicot dažādas smalkas vecuma noteikšanas analīzes, atklājās, – ziemeļbrieža radziņš ar cilvēka roku apstrādes pēdām, pierāda, ka Kurzemes teritorijā cilvēki parādījušies par nieka 2 tūkstoš gadiem agrāk nekā līdz šim tika domāts (sk. Ventspils Muzeja Raksti, VII). Bet ārpus šī brīnumainā skaidrojuma, tas ir tikai sabrūnējis raga gabals.
Vai arī no tekstiem pabirst noslēpumainas “pērles”, piemēram: «Atļautas mežģīnes, kas maksā ne vairāk par pusi valstsdālderi un lentas par tādu pašu cenu, izšūti lakati – ne dārgāki par 2 valstsdālderiem. Pilnībā aizliegts valkāt sabuļādas apkakles un mufes.», (sk. topošie Ventspils Muzeja Raksti, VIII). Nevajag domāt, ka valkātājām bijusi alerģija pret mežģīnēm vai sabuļādām, tas viss tika darīts, lai cilvēki orientētos savās kārtās un lieki nekaitinātu augstākstāvošos.
Sakarības priekšmetos palīdz rast salīdzināšana ar kādiem analogiem vai atradumu vietas konteksts. Piemēram, atrod kādā laukā, netālu no apzināta pilskalna, bronzas aproces un saktas, tak jau laikam sievišķis, strādājot nebūs noģībis, bet visticamāk, ka tai vietā bijusi senču kapsēta.
Un tagad iztēlojamies, ko arheologi atrod Ventspils pilsētas teritorijā pēc pārsimts gadiem. Plastmasai līdzīga materiāla gabalus, kas izkaisīti visā pilsētā, un kopā salikti veido liellopu daļas, turklāt, dažiem trūkst kāju, citiem ir pievienota caurule, vēl uz kāda manāmi nelieli caurumiņi ar stikla, iespējams, spuldzīšu paliekām. Varbūt šai pusē bijusi attīstīta lopkopība? Ticis izveidots kāds svēto lopu kults? Tomēr, objekti atrasti visā kādreizējās pilsētas teritorijā. Tātad templis nav ticis izveidots. Drīzāk iespējama slepena desanta nomešana. Tomēr pilsētas kultūrslānis neliecina, ka pēc desanta iebrukuma, dzīve būtu apstājusies. Padošanās notikusi labprātīgi. Vai tiešām? Vai tiešām vajadzētu mocīt nākotnes arheologus ar savādām hipotēzēm tā vietā, lai pilsētvidē atstātu zīmes, kas ir kontekstā ar vietas vēsturi. Kādu zivju sievu bronzā, kādu atpazīstamu kapteini Ostgalā vai pašu buti ar šķībo muti, kas latviešu tautas teikās uzdrošinājās mēdīt Dieviņu, kad tas viņu uzrunāja: «Un tu arī, butīte-nabadzīte pa dubļiem novārtījusies, Daugavu rakdama». Par to gan arī bute tika pie savas šķībās mutes.
Komentāri (0)
Vo jes... Lemberga kungs???
> funky monky
Ko nozīmē "Vo jes... Lemberga kungs???" Varbūt beidzot "Vo jes... galvenā māksliniece? pilsētas arhitekte? Ko Jūs par to domājat? Vo jes... ventspilnieki?"
Ventiņmeita
Tēma ta makten kutelīga, vane? Lemberga kungam varen patīk plastmasas govis. Kā var kritizēt? Un Krimināllikuma grozījumi arī jau pieņemti. To tas nozīmē :)
> funky monky
Ir jau labi, ka Lemberga kungam patīk. Tomēr gribētu dzirdēt beidzot arī pilsētas mākslinieces un arhitektes viedokli, argumentus. Kāpēc ne butes un kāpēc ne atpazīstamu kapeini ostgalā (piemēri no Rupenheites bloga). Ne jau Lembergs ir vainojams pie tā, ka cilvēki pieraduši domāt kategorijās "šis Lembergam patiks, šis - nepatiks". Tā ir pašu ventspilnieku atbildība.
Vo jes... govis un butes, tas gan būtu varens kokteilis, vane ? Bet man patīk pati ideja - govs un uz ragiem sakārtas žāvētas plekstes, Ventiņmeita. Ventiņi saka plekstes nevis butes. Bet vēl jau ir doršas arī ... un ēriņi :)