Kāda ir Ventspils pirmajā pēckara desmitgadē (pēc 2.pasaules kara), kā veicas privātajiem ražotājiem jaunajos padomju apstākļos, varēs uzzināt otrdien, 29.novembrī plkst.17.30 Vēstures otrdienā Livonijas ordeņa pilī, ieklausoties Ventspils muzeja Vēstures nodaļas vadītājas Stellas Lindenbergas stāstījumā.
«Pirmos desmit gadus pēc 2. pasaules kara varam saukt par izdzīvošanas laiku. Tauta ir plika un badā. Padomju vara atļauj privāto tirdzniecību un privāto ražošanu – tie ir t.s. mājrūpalnieki. Strādā vairāki kooperatīvi – arteļi. Arteļa priekšnieks pelna salīdzinoši labi – ap 900 rbļ., taču – mētelis maksā pāri tūkstotim. Nav brīnums, ka arteļa grāmatvedim paslīd kāja, varbūt pareizāk – roka?
Ir nodibināti arī vairāki valsts rūpniecības uzņēmumi, kuri darbojas nelielās pa visu pilsētu izkaisītās darbnīcās. Visa veida sakarus, tai skaitā pārvadāšanas pakalpojumus, veic smagie ormaņi, to ir vismaz trīsreiz vairāk nekā auto».
Komentāri (9)
Livonijas ordeņa pilī spriedīs par dzīvi padomju laikā-kukū.Nākošo diskusiju par smago metalurģiju varētu varētu rīkot kādā konditorejas cehā.
Un no rūpnīcām atpakaļ uz nekurieni. Kad spriedīs par šo jautājumu?
Iznīcinātie Latvijas uzņēmumi Kurzemē:
Ventspils:
Ventspils koks
Ventilatoru rūpnīca
SRAU. Tautā saukts- Bundziņcehs. Tur ražoja zivju konservu bundžas visai PSRS.
Dzelzbetona rūpnīca
Maizes kombināts
Piena kombināts
Gaļas kombināts
Sadzīves pakalpojumu kombināts
Ražošanas uzņēmuma “Daiļrade” vietējā ražotne, kur strādāja audējas.
Skaists saraksts, bet vai ar to beigsies pie šis maitu liju valdības?
aizmirsi pievienot sarkano baku ,praniku cehu , limonades cehu zver audzetavu
cien.Ē.Vitoliņ
atļaušos izmantot Jūsu sarakstu un papildināt ar , manuprāt , beigtpastāvēšanas iemeslu/iem :
Ventspils koks -nekonkurenta produkcija,prihvatizācija.
Ventilatoru rūpnīca-nekonkurenta produkcija,prihvatizācija.
SRAU. Tautā saukts- Bundziņcehs. Tur ražoja zivju konservu bundžas visai PSRS.-nekonkurenta produkcija,slikts marketings.
Dzelzbetona rūpnīca-nekonkurenta produkcija,prihvatizācija.
Maizes kombināts-nekonkurenta produkcija,prihvatizācija.
Piena kombināts-nekonkurenta produkcija,nerentabla ražotne,vecas iekārtas.
Gaļas kombināts-nekonkurenta produkcija,prihvatizācija.
Sadzīves pakalpojumu kombināts-prihvatizācija.
Ražošanas uzņēmuma “Daiļrade” vietējā ražotne, kur strādāja audējas.-slikts marketinga ,eksporta apsīkums.
to qwerty
Varbūt tomēr iemesls visu uzņēmumu likvidācijai ir klaja vai maskēta prihvatizācija, kā jau visā Latvijā?
Var runāt arī par šodienu, minēt uzceltos jaunos uzņēmumus,kas daļa nedarbojās vai tukšgaitā maļās un puspliko ostu. Uz ko ventiņi balstās ? Par to vajadzētu runāt,kā Mēs atīstīsimies tagad. Tagad tauta parastā arī plika un nabaga.Mēs taču rākstām arī vēsturi.
Par sadzīves pakalpojumu kombinātu piekrītu, ka prihvatizēja, ne velti pēdējais direktors pēc tam strauji kļuva bagāts un nedaudz vēlāk ar naftas biznesu nonāca miljonāru sarakstā un nekaunīgā kārtā medmāsu skolas vietā iekārtoja sev personīgo māju.
Nav ko pūst pīlītes par likvidēto uzņēmumu nekonkurētspēju.
Tā tāda universāla atruna, uz ko var norakstīt gan veiklo ārzemju padomdevēju, kas vnk atbrīvojās no iespējamiem konkurentiem,
gan prihvatizāciju izputinātāju izdarības.
Katram uzņēmumam varēja atrast savu tirgus nišu un noieta tirgu. Cita lieta ka gribas to darīt nebija valstiskā līmenī.
Būsim taču Eiropā, kur piens un medus tek un "brīvais" tirgus visu taču pats sakārtos.
Bankas čakli piešķirs uzņēmīgajiem uzņēmējiem kredītus un tie ceļš rūpnīcas blablabla. Necels, arī nekas, ir taču postindustriālisms.
Reku,
Baltkrievija veiksmīgi izvairījās no dermokratizatoriem un rūpniecību saglabāja.
Kā viens gudrs cilvēks rakstīja - labāk ne īpaši rentabla industrija,
nekā nekāda industrija.
Jo pirmajā gadījumā ir iespēja nopelnīt un saņemt algu, bet otrajā - a priori FIGA.
Var gudri gvelzt ka visu var ražot Ķīnā, diemžēl, nopelnīt vajag arī Latvijā.
Šo virsrakstu var papildināt - "Un no lielām rūpnīcām pie mazām darbnīcām")