Bērnu aurošana
Ir vasara un katru dienu jau sākot ar astoņiem no rīta un līdz pat pusnaktij auro bērni. Pagalmi ir pilni ar viņiem un viņi taisa neizturamu troksni. Es jau neko neteiktu, ja iebļautos reizi pa reizei, kad vajag vienam otru pasaukt, vai bumbu spēlējot iekarst emocijas. Bet aurošana ir pavisam savādāka - sēž bariņš knēveļu un bļauj. Uz sacensībām, kurš skaļāk. Bieži vien brēc tā, ka liekas, ka kāds tur jau galvu vai citas izvirzītas ķermeņa daļas rauj nost, bet paskatoties izrādās, ka sēž bērneļi barā un vienkārši izklaides pēc bļauj.
Jautājums vecākiem, kas šo vājprātu pieļauj. Vai tiešām jūs nespējat iedomāties, kas notiks, kad tiešām kaut kas slikts atgadīsies jūsu bērniem? Viņi tad bļaus, bet neviens pieaugušais nesteigsies palīgā, jo visus jau ir notrulinājusi šī neciešamā bļaušana bez kāda iemesla. Vai tiešām audzināšana skaitās izlaist briesmonīšus ārā, lai brēc tur un maitā omu visiem kaimiņiem?
Un vēl kas, mūžīgie brēcieni "Mam, maaam, MAAAAM!" un "Bā-bū-škāaa!". Vai tad sīkajam pakaļa nokritīs uzvelkoties pa trepēm augšā uz dzīvokli, kāpēc jāauro pa visu kvartālu?
Komentāri (162)
Ilva...tēma ir bērnu bļaušana,bet, ja skolā uz bērnu regulāri bļauj skolotājs, tur arī vainīgs bērns. Tad arī skolotājam vispirms mācīsim cieņu,apburtais loks.Vairāk neturpināšu komentārus, lai visiem paklausīgi,cieņas un mīlestības pilni bērni un jauki vecāki.
Jā, bļaušana ir tēma nopietna kā bērniem tā vecākiem , tā skolotājiem...
kā ari problēma ir sarunvalodas līmenī kārtot attiecības no visām trijām pusēm... tiešām būtu labi dzirdēt vecākus, varbūt pedagogus... kāpēc šāds dialogs nesanāk ne bērniem, ne vecākiem ... un vispār sabiedrībā.. arī šeit bez apvainojumiem, cita pazemojumiem... vienkārši izrunāt , kā redz šo problēmas labošanu... nevis aizstāvēt
Tik tiešām,daudz ir problēmas un šī tēma arī var kļūt par problēmu.Ne gluži kaitinoši tas sāk palikt,bet muļķīgi gan.
Nervoziem vecākiem vienmēr ir nervozi bērni. Vienīgais risinājums - tādiem nedzemdēt bērnus.
Nu vot, kur tas suns aprakts; vecāki bauro stiprāk kā bērni;
lai vakaros sasauktu savas atvases , tad no loga taurē cik iekšā uz visām pusēm līdz kaut kur kāds tikpat kliedzoši atsaucas.. nu ābols no ābeles tālu nav...
vēl tikpat "'kulturāli "' paši vecāki sarunājas; viens no vienas mājas otrs no pretējās ... tur jābūt basam lai tik tāl aizkliegtu; cilvēki vienkāŗši vairs neprot normāli sarunāties... un tad kāda starpība ; vai kāds bļaustoties izrunā savas nedienas, vai kādam apenes uz balkona-tās vismaz klusē :)
Re, ka nu ir klusu un mierīgi... pat pateikt nav ko un kam.. :) :)