Bērnu svētki?

Tad nu esmu gatava paust savu viedokli par Bērnu svētkiem, kas, manuprāt, ir viens no obligātajiem skolēnu pasākumiem, un esmu gatava organizatoru dusmām un nosodījumam, jo pie mums pieņemts, ka jāpriecājas arī tad, kad prieka nav.

Sākšu ar to, ka vasara mums ir tik gara, cik ir, un vienmēr nedēļas nogales tiek gaidītas kā mazs brīnums – laikapstākļu ziņā. Gribas paceļot, gribas jūru, gribas vienkārši nedarīt neko un beidzot ļauties miegam un laiskām brīvlaika dienām. BET! Jau pāris dienu pēc skolas beigšanās ir jāceļas svētdienā, jāpošas, lai plkst. 10 no rīta būtu uz strīpas. Uz strīpas gājienam, kas, pēc maniem ieskatiem, ir sevi pilnībā izsmēlis. Vajadzētu paskaitīt, cik kolektīvu bija pieteikušies gājienam, jo izskatījās diezgan maz. Kāpēc vajadzīgas šīs parādes pa tukšām Ventspils ielām? Plkst. 10.30 svētdienas rītā cilvēki vēl guļ vai iet uz baznīcu, vai arī jau rušinās pa dārzu. Ceļa malās, visticamāk, stāvēja bērnu vecāki, ja viņi negāja kopā ar saviem mazajiem šajā maršā. Kam tas ir vajadzīgs? Kāpēc tie, kas šo organizē, domā, ka bērni ir sajūsmā? Un kuram trīspadsmitgadniekam interesē lipināt puķītes un transformeri? Varbūt šim pasākumam jāievieš vecuma ierobežojums, jo pusaudžiem, kuri pārstāvēja lielu daļu no dalībniekiem, tur nebija ko darīt. Ja nebūtu ēdiena, tad ballīte būtu galīgi neizdevusies. Varbūt vajag veikt kādu anonīmu aptauju starp gājiena brīvprātīgi obligātajiem dalībniekiem? Kāpēc anonīmu? Tāpēc, ka tāpēc, to visi zina!

No plkst. 11 sākas gaidīšanas maratons, jo ir ne tikai jāiet, bet arī jāuzstājas. Piekrītu, ka katra uzstāšanās reize māksliniekiem ir svarīga, bet varbūt nevajag tai būt obligātai, bet brīvprātīgai? Un tad ir jādara viss, lai viss arī ietu pēc plāna un grafika, nevis ar milzīgām laika nobīdēm. Kā jau minēju, vasara mums ir īsa, nedēļas nogales saplānotas, un, ja grafikā ir minēts viens uzstāšanās laiks, tad es ar to rēķinos, jo savas brīvdienas plānoju. Ja grafiks nobīdās, tad manus plānus nākas atcelt.

Un bērni pēc vairākām nīkšanas stundām nav priecīgi bērni. Viņi vēlas, kaut ātrāk šie svētki beigtos un varētu novilkt formas, nomazgāt sejas un atveldzēties no karstuma. Svētkus šajā dienā var izbaudīt bērni, kam nav šo obligāto pienākumu, un tas ir forši. Bet, ja Bērnu svētki, tad svētki visiem bērniem.

Tad man iešāvās galvā doma, kāpēc nevar svētkus svinēt pēdējā skolas dienā, lai visi varētu no sirds priecāties par vasaras sākšanos, par to, ka varēs kādu brīdi nedarīt neko. Mums ir vietas, kur mazajiem var noorganizēt foršu pasākumu, un ir vietas, kur pusaudži varētu papriecāties, bet nelieciet viņiem lēkāt un dejot kopā ar Ķepu patruļu! Un tam nav jābūt svētdienas rītam – tas var būt darbdienas vakars, lai plkst. 22 visi bērni un pusaudži līdz 16 gadiem būtu jau mājās, kā to paredz likums.