Lasīšana digitālajā laikmetā

Informatīvi bagātā izstāde pārsteidz ar atziņu, cik jaudīga bijusi poligrāfijas un izdevējdarbības nozare pirms simts un vairāk gadiem. Mūsu nelielajā pilsētā tika izdotas vairākas avīzes, nelielas daiļliteratūras grāmatiņas un arī dažādi ikdienā, biznesā, izglītībā, valsts un pilsētas pārvaldē un svētku reizēs nepieciešami sīkdarbi un pastkartes.

Izstāde ir veltījums vienam no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas šī gada kultūrvēsturē – 2025. gadā aprit 500 gadi, kopš iznākusi pirmā grāmata latviešu valodā. Izstāde rosina arī pārdomas par to, kā, mainoties un attīstoties informācijas nesējiem, transformējas arī mūsu ieradumi informācijas iegūšanā un satura patērēšanā. Mūsdienās aizvien vairāk informācijas uzņemam digitālā formā. To apzinoties, arī Ventas Balss šogad ieviesa jaunu produktu un saviem lasītājiem piedāvā lasīt arī e-avīzi – kā alternatīvu drukātajam laikrakstam. Tas ir loģisks solis laikraksta attīstībā, kas ļauj sasniegt plašāku auditoriju un piedāvā lielākas ērtības mūsu lasītājiem.

Pilī skatāmā izstāde Drukāts Ventspilī atgādina, ka informācijas nesējs – agrāk papīrs, mūsdienās viedierīču ekrāni – ir kaut kas vairāk nekā tehnisks rīks. Tas ietekmē mūsu paradumus, domāšanu, atmiņu un veido arī attieksmi pret saturu. Mūsdienās digitālais saturs konkurē par uzmanību ar visu pārējo digitālo pasauli. Varbūt tieši tāpēc šādas izstādes ar atskatu vēsturē ir tik nozīmīgas – tās ne tikai stāsta par pagātni, bet arī liek uzdot vajadzīgus jautājumus par tagadni – par to, ko mēs lasām, kā mēs lasām, visbeidzot – kāpēc mēs lasām?

21. gadsimtā rakstītais vārds ir mainījis formu, bet tā dziļākā būtība paliek nemainīga – tā ir saruna starp autoru un lasītāju. Tikai šī saruna mūsdienās ir kļuvusi straujāka, dinamiskāka – tāda, kas pieprasa tūlītēju reakciju, klikšķi, dalīšanos.

Pilī skatāmā izstāde atgādina arī par lasītāja lomu. Manuprāt, agrāk lasīšana vairāk bija rāms process – uzmanību, laiku un iedziļināšanos prasošs. Mūsdienās tā nereti kļuvusi par fonu citām darbībām. Lasām ikdienas skrējienā starp neskaitāmiem darbiem, daudziem citiem pienākumiem. Taču svarīgākais tomēr ir, ka vajadzība un vēlme pēc kvalitatīva un interesanta satura nav zudusi. Informācijas nesēji mainās, bet žurnālistikas uzdevums paliek tas pats – veidot jēgpilnu telpu domāšanai.

Varbūt tieši tas ir galvenais vēstījums, ko paņemt sev līdzi no izstādes Drukāts Ventspilī. Rakstītais vārds izdzīvo nevis tāpēc, ka mainās tehnoloģijas, bet tāpēc, ka cilvēkam joprojām ir vajadzība pēc stāsta, skaidrojuma un sarunas. Jautājums ir par to, vai mēs spēsim lasīšanai atvēlēt pietiekami daudz vietas savā ikdienā, lai nebūtu tikai steidzīgi informācijas patērētāji, bet ar vēlmi iedziļināties.