Sabiedrība pielāgojas 3

Šeit būtu vietā atgādināt, ka no 1. augusta alkoholu mazumtirdzniecībā un internetā ir atļauts pārdot tikai no plkst. 10 līdz 20 no pirmdienas līdz sestdienai, bet svētdienās – no plkst. 10 līdz 18. Stājās spēkā arī stingrāki aizliegumi alkoholisko dzērienu reklāmām, tirdzniecības veicināšanas pasākumiem un prasībām veikalos attiecībā uz brīdinājumiem par alkohola negatīvo ietekmi.

Ziņas no lielākajiem veikalu tīkliem ir šādas: augustā Rimi veikalos alkohola pieprasījums samazinājās par 4,6% – svārstība ir, taču, iespējams, to ietekmēja arī augusta laikapstākļi, kas nebūt nerosināja uz barbekjū un alu. Lidl tīklā pārdošanas rādītāji augustā palikuši praktiski nemainīgi – nebija ne kāpuma, ne krituma. Tikmēr Elvi veikali augustā uzrādījuši nelielu pieaugumu, apmēram par 2%, un tas tiek skaidrots ar pircēju vēlmi veidot uzkrājumus mājās.

Kopumā šie dati drīzāk norāda uz simbolisku ietekmi, nevis būtiskām izmaiņām patēriņā. Sabiedrības paradumi lielā mērā ir palikuši nemainīgi – cilvēki vienkārši pielāgojas jaunajiem nosacījumiem, un es pieļauju, ka tādu ainu redzēsim arī turpmāk.

Veselības ministrija sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju apmēram gadu vērtēs ierobežojumu ietekmi ne tikai uz sabiedrības interesēm, bet arī tautsaimniecību. Ministru kabinetam līdz nākamā gada 31. oktobrim Saeimā jāiesniedz izvērtējuma ziņojums un grozījumi normatīvajos aktos, ja tādi nepieciešami.

Statistikas dati par alkohola patēriņu Latvijā ierindo to Eiropas topa augšgalā, kas, protams, nav glaimojoši. Taču īstas skaidrības nav, cik lielu daļu no šīs statistikas palīdz pacelt ārzemju tūristi, it sevišķi no Skandināvijas, kur alkohols maksā daudz dārgāk. No statistikas datiem gan esot izņemts tas daudzums, ko ārzemnieki iegādājušies un izveduši, taču uzskaitīt to, ko tūrists patērē uz vietas, nav iespējams.

Vienlaikus es nedomāju, ka alkoholisms pie mums nav problēma. Tā ir un vienmēr ir bijusi liela nelaime, kā jau visas atkarības. Taču man šķiet, ka tirdzniecības ierobežojumi netrāpa problēmas centrā. Iespējams, tie vēl vairāk spiež atkarīgos doties točku virzienā. Un šāds papildu pieprasījums tikai veicinās nelegālo tirdzniecību un pagrīdes ražošanu. Cilvēks, kuram ir atkarība, atradīs alkoholu ar tirdzniecības ierobežojumiem vai bez, tas nav šķērslis, ko nevarētu apiet vai ar to sadzīvot.

Efektīva politika ir nevis represīva aizliegšana, bet komplekss risinājums. Nepieciešams daudz plašāks darbs ar sabiedrību: izglītojošana, atbalsta sistēmas ģimenēm, pieejamāka ārstēšana atkarīgajiem un valsts politika, kas stimulē veselīgu dzīvesveidu. Ierobežojumi var būt tikai viena no skrūvītēm lielākā mehānismā, bet tie vieni paši nespēj izmainīt sabiedrības ieradumus.