Manas paaudzes un vecāki cilvēki atcerēsies, ka padomju laikos sievietes un vīrieši attiecīgi pensijā devās jau 55 un 60 gadu vecumā. Nereti 50 gadu jubilejā cilvēku jau sveica kā cienījamu senioru, rīkoja godināšanas pasākumus ar ziediem, rakstainiem plecu lakatiem un gleznām.

Sudraba paaudze 1
8. oktobris, 07:54 | Kristīne DuļbinskaŠodien tas šķiet neticami, jo cilvēki, kuri svin 50, 55 un 60 gadu jubileju, lielākajā daļā gadījumu (vismaz manā burbulī) ir cilvēki pašā spēku plaukumā, kuri ražīgi strādā, aktīvi visur iesaistās, vingro, apmeklē pasākumus, brauc ceļojumos un tā tālāk un tā joprojām. Neveras mute šādus cilvēkus saukt par veciem vai senioriem. Atceros, viena no manām skolotājām bija patiesi izbrīnīta par bezmaksas ūdens aerobikas nodarbību piedāvājumu savā pašvaldībā, kas bija adresēts senioriem no 55 gadu vecuma. «Vai tad es jau skaitos seniore?» neizpratnē bija šo slieksni nedaudz pārsniegusī dāma, kura pat nedomāja samazināt darba un sabiedriskās dzīves apgriezienus.
Šajā pavasarī portāls LSM.lv sadarbībā ar pētījumu centru Norstat veica aptauju, kurā cilvēkiem vaicāja – no kuras desmitgades var uzskatīt, ka cilvēks kļūst vecs? Vairākums – 27% – balsoja, ka vecums sākas no 60 gadiem. 22% domā, ka no 70, bet 24% aptaujāto atbildēja – vecumu nenosaka gadi, bet sirds. Analizējot datus pa respondentu grupām, – jo vecāki bija aptaujātie cilvēki, jo biežāk viņi balsoja par šo pēdējo atbildes variantu.
Arī man gribas piekrist tiem, kas sacīja, ka vecums – tas ir relatīvs jēdziens un ne vienmēr atbilst skaitlim, kas redzams, paskatoties pasē. Jo katrs taču droši vien būs saticis kādu cilvēku, kurš ar ilgām gaida pensiju jau 35 vai 45 gadu vecumā. Un tad ir tādi 70+ un 80+ vecuma ļaudis, kuriem aktivitātē nespēj līdzi turēt dažs labs četrdesmitgadnieks. Manā dzimtajā Kuldīgā jau sešus gadus darbojas Senioru skola. To vada pensionēta izglītības iestādes vadītāja, un Senioru skolas izglītojošās, radošās un sportiskās nodarbības gadā apmeklē vairāki simti dalībnieku. Kad iznāca ar šiem cilvēkiem aprunāties, sapratu – tas, ka vecumdienās būs vairāk laika, ir ilūzija, ar ko sevi barojam laikā, kamēr vēl esam ierauti ikdienas darba un bērnu audzināšanas rūpēs. Seniori stāstīja, ka viņiem joprojām ir blīvi saplānotas dienas, – protams, lielai daļai ne vairs ar maizes darbu, bet ar dažādām nodarbēm sevis izglītošanai, veselībai, labsajūtai. Pa vidu vēl bērni un mazbērni jāsatiek. Aktīvie seniori ir brīnišķīga, ļoti atsaucīga auditorija – viņi vienmēr grib apskatīt, uzzināt ko jaunu, atnākt uz interesantu pasākumu. Viņi demonstrē patiesu interesi par dzīvi. Īsta sudraba paaudze, kā to tagad mēdz dēvēt, un absolūti neatbilstoša dažādiem stereotipiem par senioru vecuma ļaudīm.
Apveicu visus, kas pieskaita sevi senioru saimei, Starptautiskajā senioru dienā, ko svinam šonedēļ!
Komentāri (0)
Vecs ir,kad smird.Vai,kad ejot smiltis birst un sviests vairs mutē nekūst...