90 gadu jubileju nosvinējis Raimonds Pauls, paaudžu paaudzēs cienītais, apbrīnotais un tautā mīlētais komponists. Kā savā stāvizrādē trāpīgi jubilāru raksturoja Baiba Sipeniece-Gavare – vienīgais no mūsdienās dzīvojošajiem latviešiem, kurš pelnījis būt slavenības godā.
Neatkarīgi no vecuma, sociālā statusa un muzikālās gaumes melodijas no Paula bagātīgā dziesmu pūra zina un labprāt dungo līdzi visi. Komponists prot uztaustīt to netveramo stīgu, kas pieskaras ikvienai dvēselei. Pauls uzrunā gan ar savu talantu, gan ar personību – kā cilvēks, kurš prot vienkārši un visiem saprotami runāt par sarežģīto un būtisko un, ja vajag, arī pasmieties un paironizēt par visādām nebūšanām. Viņā ieklausās, viņu sadzird un zem viņa viedokļa parakstās. Reta parādība mūsdienās, kad bieži vien katrs pats sev ir lielākā autoritāte.
Par personību lomu aizdomājos arī, pabeidzot lasīt operatora un dokumentālā kino režisora Jura Podnieka dienasgrāmatas, kas aptver periodu no 1975. līdz 1981. gadam – izcilā dokumentālista radošās nobriešanas posmu, kad viņš kā operators strādāja pie filmām Aizliegtā zona par Cēsu nepilngadīgo koloniju, Liepājas vīri par Liepājas metalurgu un parādīja izcilas personības tādās filmās kā Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku, Brāļi Kokari, Imants Ziedonis. Portrets locījumos, Saruna ar karalieni (par aktrisi Viju Artmani). Mani uzrunāja, ar cik skrupulozu precizitāti, līdz sīkākajām niansēm izstrādātu rūpību Podnieks centās parādīt filmu varoņus, darot daudz vairāk, nekā no operatora tiek sagaidīts. Dienasgrāmatās starp rindiņām jaušams, ka jau tolaik dokumentālists Juris Podnieks nebija tikai cilvēks ar kameru – jau tad bija nojaušama viņa režisoriskā domāšana un pasaules skatījums, kas vēlākajos gados spilgti izpaudās viņa paša režisētajās dokumentālajās filmās, kā Strēlnieku zvaigznājs, Vai viegli būt jaunam? u. c. Šodien, kad sākas 1991. gada janvāra barikāžu atceres nedēļa, nevar nepieminēt Podnieka drosmi, strādājot Rīgas ielās, lai filmētu padomju spēku uzbrukumu barikāžu laikā kopā ar operatoriem Andri Slapiņu un Gvido Zvaigzni, kurus abus omoniešu raidītās lodes nāvējoši ievainoja. Nākamajā dienā Podnieks nāca klajā ar paziņojumu: «Mēs devāmies kaujas laukā, lai ar kameras palīdzību meklētu patiesību ‒ tas bija mūsu vienīgais ierocis.»
Patiesības meklētājs un atklājējs – tāds bija Juris Podnieks visu savu dzīvi, darot vairāk, rokot dziļāk un meklējot atslēgu un savu filmu varoņu iekšējo es, atmetot lieko un izceļot patiesi būtisko. Tādi patiesības meklētāji – katrs savā jomā – ir bijuši un ir arī viņa filmētie varoņi – kordiriģenti Imants un Gido Kokari, dzejnieks Imants Ziedonis, aktrise Vija Artmane, komponists Raimonds Pauls. Cik šādu personību ar lielo burtu varam nosaukt starp jaunāko paaudžu slavenībām? Tas ir jautājums, uz kuru vismaz man pagaidām atbildes nav. Varbūt vērtētājs būs laiks, kurš visu noliks savās vietās.







Komentāri (0)