Lai arī gadu skaits jau sniedzas pāri atzīmei 40, jāatzīst, ka joprojām sirgstu ar vēlmi iespēt vairāk, nekā spēju veikt. No decembra darbu saraksta uz janvāri pārceļas vairākas ieceres, tajā skaitā – Ventas Balss e-avīze. Tomēr vēlos mirkli piesēst un kopā ar tevi, lasītāj, atskatīties uz aizvadīto gadu.

Gada ieskaņā manā namā viena pēc otras uzplauka hiacintes: baltas, rozā, zilas. Uzsnigušais sniegs dāvāja īsti ziemīgus labsajūtas mirkļus mūsu gadumijas ieguvumā – pašiem savā pirtiņā. Uzrakstīju vairākus projektus, lūkojot pēc finansējuma Mārtiņa Freimaņa pirmo dziesmu atdzimšanai. Sekmīgi. Aprīlis nāca ar pārbaudījumiem. Lieldienu notikumi lika pārskatīt robežas – neizlikties, ka visā visumā viss ir kārtībā, ja nav. Arī atgriešanās Ventas Balsī bija salīdzināma ar kalnā kāpšanu, aizvadītā gada mēnešos soli pa solim ir izdevies tas, uz ko pavasarī varēju vien cerēt. Būtiskākais – pārejot uz trīs iznākšanas reizēm nedēļā, varēsim veidot kvalitatīvāku laikrakstu.

Vasara nesa jaunus pārsteigumus festivāla Vārti plūsmā, kuru Ventspils novada Popē rīkojām jau sesto reizi. Ziņa, ka uz skatuves drīkst kāpt tikai sadarbspējīgi mākslinieki, ka klausītāji dalāmi zonās, raisīja dziļu protestu. Pusgadu vēlāk uz notiekošo gan personīgi, gan kolektīvi raugāmies jau daudz pieņemošāk. Vasarā ļāvāmies, lai zonējumu veido vien Popes muižas flokšu saldā smarža – lielkoncertu vietā iededzot dziesmu ugunskurus. Kā būs turpmāk – nezinu. Dzīve rādīs. Septīto Vārtu notikšana vēl miglā tīta.

Pie vasaras mirkļiem pieder tropiskās naktis ar bezgalīgu zvaigžņu jumu. Laimīgas dejas lietū, skanot Mārtiņa Freimaņa: simts gadu jau uz zemes tā nav lijis. Pieder arī aizaugusi zemeņu dobe un klēpis sapuvušu tomātu siltumnīcā, nebija laika tos iekonservēt. Ar siltumu atminos interviju Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas dārzā ar nama saimniecēm – Andru, Ievu, Ivetu un Zeltīti. Skaists bija vakars mūsmājās ar rakstnieces Lauras Vinogradovas ģimeni un Kārumnieka mango torti. Brīnumaini, ka viņas Popei veltītais stāstu krājums Lāču kalns piedzīvoja satikšanos arī ar Ventas Balss krievu izdevuma lasītājiem!

Aizvadītais gads laikrakstam atnesa ne vien galvenā redaktora maiņu. Oktobrī pārstāja pukstēt uzņēmuma īpašnieka Mihaila Soifera sirds. Ir noslēdzies teju divdesmit gadus ilgs periods Ventas Balss vēsturē, kas lēnām un dabīgi pāraug jaunā spirāles lokā. Gada nogalē, noformējot redakcijā pieņemto abonentu sarakstus, atbilstoši Latvijas Pasta piegādes dienesta prasībām, pateicu klusu paldies ikvienam, kurš arī turpmāk būs ar mums. Uz satikšanos 2022!

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: