Tieši tāpat kā īstus draugus iepazīsti grūtos brīžos, to, cik labs un tālredzīgs saimnieks esi bijis, vislabāk redz, kad sākas kādas globālas problēmas. Piemēram, tādas kā energoresursu cenu kāpums.

Tagad ir moderni stāstīt ventspilniekiem, cik gan viņi ir glupi, ka tik daudzus gadus pie varas pilsētā bijuši vieni un tie paši, kas rūpējušies tikai par ārējo skaistumu, par to, lai viss jaunais būtu liels, spožs un dārgs, nedomājot, vai tas kādam vispār vajadzīgs. Šī saimniekošana neapšaubāmi esot neprasmīga. Ak, kā gan ventspilnieki dzīvotu, ja ne šie vadoņi! Jā, tas nav jautājums, tas ir apgalvojums. Ja kāds varētu kaut kādā ticamā veidā izkalkulēt, kā mēs te dzīvotu, ja nebūt paveikts šis vai tas, tiešām būt interesanti salīdzināt, taču to izdarīt īsti nav iespējams. Tā kā atbildes uz jautājumu «Kā būtu, ja būtu?» mums nav, bet ir pilnīga pārliecība par to, kas ir šobrīd. Par to arī parunāsim, turklāt neieciklējoties uz to, kurš ko ir paveicis, bet gan noskaidrojot, kas no paveiktā liek apšaubīt teoriju par nepraktisko saimniekošanu.

Pirmais, kas man nāk prātā, domājot par saimniekošanu Ventspilī, ir vērienīgie ūdenssaimniecības un siltumapgādes attīstības projekti. Un runa nav par cauruļu kilometriem, kas guldīti zemē, bet secību, kā visi darbi tika veikti. Proti, ventspilniekiem ātri pielēca, ka jāliek kopā ielas un tā, kas atrodas zem ielas, remonts, lai nebūtu tā, ka pēc smuka asfalta uzklāšanas izrādās, ka apakšā ir vecas trubas un drīz vien viss atkal jārok vaļā. Starp citu, ir tāda sajūta, ka šī pieeja joprojām nav saprotama visiem un visur. Pēdējos gados daudz tiek runāts par rūpniecības attīstību Ventspilī, kas tiešām arī izrādījās tālredzīgs plāns – investīcijas, darbavietas, Brīvostai naudiņa attīstībai laikā, kad ostā klājas arvien smagāk.

Taču atgriežamies pie energoresursiem! Jau pirms vairākiem gadiem pie mums nolēma, ka apkures sistēma jāmaina, gandrīz pilnībā pārejot uz šķeldu. Darbs un ieguldījumi bija iespaidīgi, un toreiz daudz klaigāja, kāpēc, tā tērējoties, tomēr nepāriet uz lēto gāzi? Ventspilnieki uzstāja, ka šķeldas cenai tomēr jābūt stabilākai, un viņiem izrādījusies pilnīga taisnība! Kamēr liela daļa ar gāzi apkurinātās Latvijas lauza galvu, kā dzīvot tālāk, bet daļa jau lauza arī gāzes apkures katlus un vietā stellē šķeldas, Ventspils var saglabāt pitona mieru. Pie mums viss pa mierīgo, arī, neskatoties uz to, ka šķeldas cenu, protams, ietekmē visi citi sadārdzinājumi.

Es tiešām nezinu, kā mēs dzīvotu, ja pēdējo gadu 20 lēmumi būtu citādāki, bet esmu drošs par to, kas mums ir un tajā pilnīgi noteikti varu atrast iemeslu, lai palepotos.

Komentāri (0)

  • -5
    Opaps 08.01.2022, 18:39:08

    Pilnīgi piekrītu ! Jo skopais un tuvredzīgais galu galā pārmaksā. Tas ir tāpat ,ka ar auto iegādi. Nopērc vecu auto par mazu cenu ,bet beigās izrādās dārgāka, jo jāveica ,,n" remonti,kur vēl sabojātie nervi .

  • -3
    domāju 17.01.2022, 11:27:56

    Kad skatos LTV, tad gandrīz nesaprotu, par ko tur viņi runā :)

  • 0
    Māris Plūmiņš 22.01.2022, 14:15:19

    Ventspilī nebija lētā gāze, in izņēmot mazutu nebija citas alternatīvas kā šķelda.manuprāt krīzes ir labas- tās iedod impulsus inovatīviem risinājumiem.Rīgā gadiem smīkņāja par māju siltināšanau, varbūt tagad aritmētiski būs izdevīgi, gan siltināt, gan attīstīt vēja, saules uc. parkus.

  • 0
    Covid 19-24.ventspils.lv 23.01.2022, 09:44:14

    Vai tad akmeņogles nevarētu izmantot kā kurināmo?
    Savulaik tās bija galvenais siltumenerģijas avots.Veltīgi nolikvidēja mazās katlumājas,tur bija darbs cilvēkiem.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: