Lembergs par politiku un Latvijas čempiones Čikas mazuļiem (VIDEO)

Kurzemes rajona tiesa noraidījusi Ģirta Valda Kristovska prasību pret jums par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesa ir lēmusi piedzīt no Kristovska par labu valstij tiesas izdevumus 7 eiro apmērā. Kā jūs domājat, vai šim stāstam būs turpinājums?
– Kristovskis jau aktīvi par mani sūdzas un raksta. Viņš ir vairākkārt centies, lai ierosina krimināllietu, lai par goda aizskārumu mani ieliek cietumā. Tagad viņš arī vienkārši par cieņas un goda aizskārumu civilkārtībā ir iesniedzis prasību un ir zaudējis. Bet lieta nav par naudu. Šī ir kārtējā prasība, un pēc būtības ir runa par to, ka viņš absolūti necieš citu viedokli un nepanes kritiku, viņš ir ļoti slimīgs pret to. Es, starp citu, to zinu, un tad es viņu arī mazliet provocēju, tāpēc ka es zinu, ka viņa reakcija būs milzīga, un tas izsauc smaidu. Te ir tas pats. Man gan toreiz tas neienāca prātā, kad teicu, ka mēs nenodrošinām tās milzīgās prasības kā deputātam Ventspils domē un ka tas nav iespējams, bet, ka viņš sūdzēsies tiesā, to gan es nebiju domājis. Bet nu tā viņš izdomāja, jau kādi gadi ir pagājuši. Droši vien viņš turpinās tiesāties, viņam ir divi advokāti. Advokāti, kas apkalpo, kā jūs domājat, kuru personāžu? Ostapu Benderu, kas zināms kā Rūdolfs Meroni, un tās kompānijas. Ir arī saprotams, no kurienes tās kājas aug un kāda ir tā atbalsta sistēma, un kā veidojas politiskās darbības materiālais balsts Kristovskim. Tas ir tāds mans cēloņu un seku secinājums.

Vai jūs uzskatāt, ka Kristovskis pārsūdzēs šo spriedumu?
– Noteikti. Viņš jau ir bijušais sportists, un viņam neatlaidību nevar atņemt. Cik tur līdzi nāk prāts, tā ir cita lieta, bet to neatlaidību, kas viņam ir muskuļos, – to viņam atņemt nevar.

Saeimas deputāta statusā pēc demisijas no ārlietu ministra amata atgriežas bijušais premjers Krišjānis Kariņš. Viņa speciālie lidmašīnu reisi Latvijas valsts un Eiropas Savienības Padomes budžetiem radījuši vairāk nekā pusmiljonu eiro lielus zaudējumus. Eksperti prognozē Kariņa politisko norietu. Kāds ir jūsu viedoklis?
– Es nedomāju, ka Kariņam būs politiskais noriets. Es pat esmu pārliecināts, ka tas tā nebūs – pat ja viņam būs neveiksme Eiropas Parlamenta vēlēšanās, par ko es arī vēl šaubos. Redzat, ir vairāki apstākļi. Pirmais – viņš ir ASV pilsonis, un tas ir tāds milzīgs politiskās darbības balsts. Padomju Savienībā bija tā, ka uz republikām, teiksim, Latvijas PSR, par vadītājiem sūtīja no Krievijas, kas pēc ieraksta pasē ir latvieši, bet kādi gan viņi ir latvieši, viņi tur Krievijā ir dzimuši un auguši. Kariņa gadījumā ir tas pats, tikai viņš ir ne no Krievijas, bet no Amerikas Savienotajām Valstīm. Pie tam viņš ir mācījies filologos un krievu valodu Amerikas Savienotajās Valstīs, tā ka tur arī ir kaut kādas cēloņu un seku sakarības. Tas ir viņa pirmais un galvenais aktīvs, un, kā jūs zināt, amerikāņi savējos nepamet un atbalsta, un tas viņiem arī ir būtiski. Otra lieta – viņam iemācītais komunikācijas stils, tāds amerikānisks. Un viņš ir simpātisks, to nevar noliegt. Tas daudziem cilvēkiem patīk. Es nedomāju, ka viņa vēlētājs atteiksies. Un par pašiem lidojumiem es varu pateikt tā –ja lidmašīnu izvēlei pieiet ar prātu, jūs jau varat paņemt turbo propelleru divmotoru lidmašīnu, kurā, piemēram, ir četras, sešas vai astoņas vietas. Un tādam cilvēku skaitam tas lidojums būs lētāks nekā regulārajā reisā airBaltic biznesa klasē. Pie tam airBaltic biznesa klase ir ārkārtīgi dārga. Nu, piemēram, man tikko bija viens lidojums – airBaltic piedāvāja lidojuma biļeti biznesa klasē par 1400 eiro, bet poļu aviosabiedrība tai pašā maršrutā piedāvāja biļeti par 750 eiro. Divreiz lētāk. Tā ka, ja airBaltic izmanto tiešo reisu, tas ir ārkārtīgi dārgi. Bet, cik es saprotu, jūs jau varat ņemt miljonāra lidmašīnu. Tā, protams, būs reaktīvā. Bet visi tie Latvijas krutie biznesmeņi, kas ar tādām lidinājās, bankrotēja. Tāpēc, ka tāda lidmašīna gadā izmaksā, es domāju, kādus divus miljonus. Mīnuss Latvijai ir tāds, ka Latvijā nav privātas aviosabiedrības, kurai būtu tāds avioparks. Līdz ar to, ja jūs pasūtat tādu lidmašīnu, tā lidos no kaut kurienes, kaut kur no Viduseiropas, un tas lidojums jums ir jāapmaksā. Bet, ja tur ir pusmiljona pasūtījums un tas iepirkums ir pareizi izveidots, ar prātu (pie tā ir ļoti jāpiestrādā), es domāju, ka tur varēja diezgan labi savilkt galus. Bet, ja viņi ir piegājuši tā, ka uz svilpienu vajag lidmašīnu un tur ir 20 vietas, bet lido pieci, nu tad tas ir kosmoss, protams. Un tā arī izskatās, ka naudu neskaita. Kariņš jau ir amerikānis. ASV prezidents lido ar dārgām lidmašīnām, tāpat viceprezidents, ārlietu ministrs. Kariņam liekas, ja viņš ir valsts boss, nu tad bosam jālido ar privāto lidmašīnu. Viņam tas ir asinīs, tā viņam ir mācīts, bet tikai tāda maza kļūdiņa – Latvija nav ASV. Es novēlu Kariņam turpināt tādā pašā stilā, es domāju, ka viņa vēlētājs piedos.  

Ar ASV un citu sabiedroto valstu atbalstu Izraēlai ir izdevies atvairīt apjomīgu Irānas raķešu un dronu uzbrukumu. Vai varam cerēt, ka līdzīgā situācijā arī mūsu valsts robežas palīdzētu nosargāt NATO lielvalstis?
– Daudzus gadus, gan pirms, gan pēc iestāšanās NATO, tika bazūnēts, ka, lūk, NATO līguma 5. pants garantē drošību utt. Tagad jūs dzirdat – pat Eiropas Savienības ārlietu komisārs Borels saka, ka tas amerikāņu lietussargs var arī nebūt atvērts. Pēc būtības jau dalība NATO faktiski negarantē drošību. Es izlasīju to pantu, tas vēl neko negarantē, bet ziniet, kas garantē? Garantē intereses. Ja jaudīgām valstīm ir intereses, tad tās šīs intereses realizēs, tai skaitā kādas valsts aizsardzības intereses, neatkarīgi no tā, vai tā valsts ir NATO vai kādā citā blokā, vai nav. Piemēram, Irāka okupēja Kuveitu – tas gan bija sen –, kura nebija NATO vai Eiropas Savienībā. Ko izdarīja Rietumi? Uztaisīja koalīciju, pie tam ne tikai Kuveitu atbrīvoja, bet sakāva Irāku. Kāpēc? Tāpēc, ka bija intereses. Ne jau tāpēc, ka Kuveita bija superdemokrātiska valsts ar Rietumu vēlēšanu sistēmu, daudzpartiju sistēmu. Nekā tamlīdzīga. Bet bija intereses, un tāpēc arī Kuveita tika atbrīvota un šobrīd ir nosacīti brīva. Otrs piemērs, ko jūs jautājumā jau minējāt, – Izraēla. Vai tā ir Eiropas Savienībā? Nav. Vai ir NATO? Nav. Bet tas karš jau nav tikai starp Hamas un Izraēlu pēc savas ideoloģiskās būtības. Viņi saprot, ka var būt uzbrukums. Un, lai arī cik spēcīga un jaudīga Izraēlai ir sava pretgaisa un pretraķešu aizsardzība, tā tomēr var nenostrādāt pie ļoti liela skaita reķešu, ko Hamas arī pierādīja. Tad, redziet, ASV, Lielbritānija, Francija un vēl ceturtā valsts, ko tagad piemirsu, salika kuģus, un tie kuģi iedarbināja savu pretgaisa aizsardzības sistēmu un ļoti būtiski palīdzēja Izarēlai. Atkārtoju – vai Izraēla ir NATO? Nav. Bet, ja ir intereses, tad to valsti aizstāvēs neatkarīgi no tā, vai tā ir kādā blokā vai nav. Tagad ir jautājums: vai te, Baltijas jūrā, stāv tie kuģi, kas aizsargās Latviju? ASV, Lielbritānijas, Francijas kuģi pret raķešu uzbrukumu Latvijai? Rīgas jūras līcī viņi var stāvēt. Vai viņi tur ir? Nav! Tās jau nav jāizvieto visas uz sauszemes, tām darbības rādiuss ir 1000 kilometru, un ir pat tādas, kam ir lielāks darbības rādiuss. Kas tad Latvija ir? No Ventspils līdz robežai ir kādi 450 kilometri, tas nekas nav! Bet kāpēc nav pretgaisa aizsardzības sistēma izvietota uz kuģiem pie Latvijas krastiem? Pie Izraēlas ir, bet pie Latvijas nav! Jūs varat teikt: jā, bet Irānas draudi Izraēlai ir lielāki nekā Krievijas draudi Latvijai. Pieņemsim, man gan labāk patiktu, ka stāvētu attiecīgie kuģi, un tad nu ir pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēma, pati jaudīgākā. Tas būtu ļoti liels atspaids. Tā ka – tad, kad te būs kuģi – ASV, Francijas, Lielbritānijas – reāli Latvijas aizsardzībai, tad es teikšu: jā, NATO ir gatava mūs aizsargāt. Bet, kamēr man saka – lasiet pantu...

Nu jau pirms vairāk nekā mēneša Latvijas valdības un sabiedrības uzmanību vērsāt uz to, ka valdība divos punktos pārkāpj Saeimas 1994. gada 24. novembrī apstiprinātās līgumu paketes noteikumus par Krievijas karaspēka izvešanas nosacījumiem no mūsu valsts. Vai jūsu teikto valdība un citi par mūsu valsts drošību atbildīgie dienesti ir sadzirdējuši?
– Es papētīju, no kurienes tam kājas aug. 2022. gada maijs, un pēkšņi tik svarīgu līgumu Latvija pacēla, ka to vajag atcelt. Nu labi, varbūt atsevišķus punktus, bet līgums jau ir vienots veselums. Atceļot vienu punktu, jūs pēc būtības atceļat visu vienošanās būtību. Vismaz kāda no pusēm tā to var tulkot. Un izrādās, ka tā iniciatīva, ka Latvija neievēros Krievijas karaspēka izvešanas līguma paketi, noslēgtu 1994. gadā jeb pirms 30 gadiem, nāca no Ārlietu ministrijas. Bet kāpēc Ārlietu ministrija ierosina atkāpties no Latvijas un Krievijas līguma par karaspēka izvešanu? Kur loģika? Un es domāju – varbūt tā jēga ir ziniet kur? Ka to līgumu pēc būtības, tā kā Latvija pasaka, varam nepildīt, un tad Krievija saka: ak tā, mēs ar nepildīsim, un ieved Latvijā savu karaspēku. Te, Latvijā, sākas karadarbība, NATO aizsargā Latviju, un Krievijai jākaro divās frontēs: viena Ukrainā un viena Latvijā. Tikai tur ir viens milzīgs mīnuss – tas, ka Latvijā mēs ar jums dzīvojam. Un šī otrās frontes perspektīva kā plānveida darbība, kur NATO iesaistās tiešajā konfrontācijā ar Krieviju, man liekas absolūti neloģiska. Nevar būt, ka viņi, Ārlietu ministrija, to nav vērtējuši. Atbildiet man, kur ir loģika? Vai Latvijai ir izdevīgi, ka uz Latvijas zemes būs otra fronte karā Krievijai? Kurš to grib? Lai atvērtu otro fronti Latvijas teritorijā Krievijai un tā būtu ar NATO? Lai karš ir ne tikai Ukrainā, bet arī uz Latvijas zemes? Man gan liekas, ka daudz labāks priekšlikums ir Francijas prezidentam Makronam. Es arī ļoti gaidu, kad viņš ievedīs karaspēku Ukrainā, nu, tad es redzu, ka karš attālinās uz Rietumeiropu. Tas ir tālāk no Latvijas tomēr. Un Francija tur kādus 100 000 cilvēku izvieto, viņi var veikt arī mobilizāciju, nu, tad varbūt mūs arī aizmirsīs kāds, un mēs te tā dzīvosim savu dzīvi. Tā ka, ja runājam par Ukrainu, es gaidu Francijas karaspēka ievešanu Ukrainā un ka Francija tieši ar saviem spēkiem piedalās šajā karā uz Ukrainas zemes. Es domāju, ka tas būtiski pavājina Krievijas izredzes. Kaut gan mana pieeja jau no pirmās diena bija tāda, ka Putins ir karu zaudējis no pirmās sekundes, viņš to karu nevar vinnēt ne par kādu naudu.

Sociālajā vietnē Facebook redzams, ka jūsu ģimenē sagaidīti 13 suņu mazuļi. Vai šis metiens pirmo reizi ir tik liels?
– Kucītei vispār tas bija pirmais metiens. Visa ģimene sekoja notikumiem jau no tā brīža, kad viņa tika aizvesta pie kavaliera. Artūrs stāstīja, ka Čikai ir vīrs un ka viņai būs bērni. Tad visi sekoja, kā tas vēders aug. Sieva izgāja speciālus kursus, kā jāpieņem dzemdības. Mums jau likās, ka diez vai vairāk par astoņiem varētu būt, bet tiešām – piedzima 13. Diemžēl viena meitenīte aizgāja viņā saulē, jo viņa no dzimšanas neēda mātes pienu. Mēģinājām barot, bet neizglābām. Šobrīd ir 12. Vakar bija ieradušās no Ventspils suņu audzētājiem divas kundzes, kas katru kucēnu nosvēra, pārbaudīja. Viss ir labi, visi pieņemas svarā. Tagad galvenās rūpes ir ne tik daudz par mazajiem, cik par mammu – viņas mazuļiem par vidēji 40 gramiem dienā jāpieņemas svarā, un cik tad viņai pašai ir jāapēd, lai tiktu galā?! Pēc mazliet vairāk kā nedēļas kucēniem būs acis vaļā. Viņi strauji aug. Tas ir liels notikums, un es uzskatu, ka tā ir laba audzināšanas skola.

Vai kucēnu mamma ir medību šķirnes suns?
– Jā, tas ir Bavārijas asinspēdu dzinējsuns.  

Vai viņa arī ikdienā iet medībās? ‘
– Protams. Viņa ir nolikusi eksāmenus un ir Latvijas čempione. Tad, kad bija sezona, katras brīvdienas viņa strādāja, un, kā man ir stāstījuši, viņa mežā labi strādā, tā ka viņa ir profesionāle un, kā jau meitene, paklausīga, viņa nedrīkst dzīt nevienu zvēru, viņai jāiet pie kājas un tikai pēc komandas var sākt meklēt. Viņas uzdevums ir atrast un paturēt uz vietas, un viņa arī to, kā stāsta, godam izdara. Cerams, ka tur 12 mednieki izaugs.