Kanādas latviete Maija Kaģis Zūru pusē meklē savas dzimtas saknes. Vēsture notikumus un cilvēkus, kas te dzīvojuši pirms gandrīz 100 gadiem, viegli neatklāj. Vien paretam paceļ ciešo aizmirstības plīvuru.

Maija Kaģis kopā ar tēvu Indriķi Kaģi un māti Ivetu Dreimani Latviju atstāja divu gadu vecumā – 1944. gadā. Atkalredzēšanās ar Dzimteni notikusi 2002. gadā, un tad sieviete pirmoreiz atbraukusi arī uz Ventspili, lai uzzinātu kaut ko vairāk par savu tēvu un varbūt atrastu arī kādu pašai vēl nezināmu tuvinieku. Līdz šim šajā jomā nav veicies, taču Maijas kundze nezaudē cerības.

Būtībā ideja par tuvinieku meklēšanu radusies, mēģinot atdāvināt savu mantojumu – māju Rīgā, Morica ielā. «Gribēju uzdāvināt māju cilvēkiem, kas tur dzīvo. Jūs nevarat iedomāties, cik sarežģīti ir Latvijā uzdāvināt kādam māju! Tiek prasīti dokumenti, dokumenti... Ar to senču meklējumi arī sākās,» stāsta Maija.

Tēva pasē bijis rakstīts, ka viņš dzimis Zūru pagastā. Un tā, atbraukusi uz Latviju 2002. gadā, Maija Kaģis Ventspilī noīrējusi velosipēdu un aizbraukusi uz Zūrām. Tur iepazinusies ar muzeja darbinieci Intu Vecvagari, kas pamanījusi un uzrunājusi svešinieci: «Ko jūs meklējat? Vai varu palīdzēt?» Kopš tā laika abas sievietes  sadraudzējušās. Latviju Maija apmeklējusi arī 2004. un 2009. gadā.

Meklējumos atrasta senču mājvieta – Ķauļu māju drupas netālu no Gārzdes muižas. Te dzīvojuši Maijas vecvecāki Līze un Pēteris Kaģi. Viņi bijuši kalpi. Maijas tēvs Indriķis kopā ar draugu, kura uzvārds bijis Celms, bet vārds, iespējams, Andrejs, beiguši Ventspils 1. ģimnāziju.

«Atceros, ka tēvs vienmēr ar aizvainojumu atcerējās savus centienus iestāties universitātē. Tur viņam vaicāts: «Ar ko jūs maksāsiet? Ar utīm?» Bet tēvs iestājās universitātē, Mežsaimniecības fakultātē, sekmīgi mācījās un pabeidza studijas. Pēc tam, no 1925. līdz 1934. gadam, strādāja par virsmežzini Valdemārpilī (Sasmakā),» stāsta Maijas kundze. 1935. gadā Indriķis papildinājis savas zināšanas, studējot tieslietas. Viņš strādājis arī laikrakstā Jaunākās Ziņas un īsu laiciņu – Latvijas Telegrāfa aģentūrā LETA.

1944. gadā ģimene emigrējusi uz Vāciju. Tur tēvs nodarbojies ar darba meklēšanu bēgļiem. Pēc tam viņam pašam piedāvāts darbs saistībā ar mežiem Austrālijā, Kanādā un Meksikā. Vecāki izvēlējušies Kanādu.

Ģimenē runājuši latviski. «Ja ar mammu kādu vārdu pārmijām angliski, tēvs mēdza uzsaukt – nepļāpājiet!» Maija Kaģis pārvalda latviešu, vācu, angļu, franču un spāņu valodu. Strādājusi Kanādas Veselības ministrijā, nodarbojusies ar veselības sistēmas plānošanu Kanādā.

Ventspils novadā dzīvojot pat divas Kaģu dzimtas. Varbūt Maijas kundzes stāstījumā pieminētajos cilvēkos kāds atpazīst arī savu priekšgājēju radus, draugus vai kaimiņus. Maijas kundze būtu pateicīga par katru ziņu, kas palīdzētu uzzināt kaut ko jaunu par savu dzimtu un varbūt atrast līdz šim nezināmus tuviniekus. Viņas tālruņa numurs: 29919068.

Foto: Juris Ģigulis

Dzimtas sakņu meklējumi turpinās arī šogad. Maijas kundze tagad dodas atpakaļ uz Rīgu, kur pavadīs šo ziemu. Viņa iecerējusi Ventspili apmeklēt vēl kādreiz.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: