Viena no populārākajām tēmām Ventspils nekustamo īpašumu Informācijas dienās un Hallo, «Ventas Balss» klausās! rubrikā joprojām ir daudzdzīvokļu namu siltināšana. Arvien vairāk ventspilnieku gūst pārliecību par siltināšanas priekšrocībām, aprēķinot siltuma maksājumu ietaupījumu pēc viņu māju renovācijas.
Pirms iestājies ziemas aukstums, ir jāpabeidz kompleksā renovācija ar siltināšanu vēl 8 daudzdzīvokļu mājās, kuras pārvalda Ventspils nekustamie īpašumi (VNĪ). Nākamgad atliks pabeigt to 4 māju siltināšanu, kas uzsākta šogad, un nosiltināt 15 mājas, kuru projekti atbalstīti pēdējā konkursa kārtā. Patlaban kopā nosiltinātas 23 mājas, kuras pārvalda VNĪ.
Visizplatītākais jautājums, kuru uzdod iedzīvotāji: kāpēc būtu jāsiltina mājas, ja pie mums pārsvarā ziemas ir siltas, turklāt maksa par dzīvokli pieaug. Tas ir kļūdains viedoklis, jo, plānojot savu pārvaldīto māju renovāciju, paredzēts, ka dzīvokļa pārvaldīšanas/īres un siltuma kopējas izmaksas nepieaugs, apgalvo VNĪ speciālisti. Maksājumu struktūrā pieaug maksa par dzīvokļu pārvaldīšanu/īri, jo tam pievienojas renovācijai ņemtā kredīta maksājums. Toties būtiski samazinās siltuma maksājumi, kas ir visdārgākais komunālais pakalpojums. To apstiprina arī Ventspils siltuma informācija.
Māju pārvaldīšanas prakse liecina, ka dažos gadījumos patērētā siltuma ietaupījums, salīdzinot ar to, kā bija pirms siltināšanas, sasniedz 50–60%, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš. Pārventā vislielāko patērētā siltuma un attiecīgi maksājuma par šo komunālo pakalpojumu ietaupījumu ieguva iedzīvotāji no Talsu ielas 37 – 63%. Pilsētas kreisajā krastā ar siltināšanas rezultātiem visapmierinātākie var būt iedzīvotāji no Lielā prospekta 22, kur siltuma patēriņš pagājušajā apkures sezonā samazinājies par 52%, salīdzinot ar to, kāds tas bija pirms siltināšanas. Šo māju siltināja 2010. gada vasarā, bet vislielāko siltuma ietaupījumu iedzīvotāji izjuta aizpagājušajā apkures sezonā (2011.–2012.g.) – 68,5%. Par trīs apkures sezonām siltuma patēriņa ietaupījuma vidējais rādītājs ir 61%. Kad pēc 12–15 gadiem tiks atmaksāts kredīts, kas ir paņemts šo māju renovācijai, maksājumu ekonomija būs vēl lielāka, apgalvo Lesiņš.
Par ietaupījumu spriedīsim pavasarī
Valdis Lesiņš, PSIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs
– Tikko renovēto māju un arī dažu māju, kur renovācija vēl nav pabeigta, dzīvokļu īpašnieki un īrnieki, saņemot rēķinus par apsaimniekošanu vai dzīvokļa īri, pamana tajos iekļautās kredīta izmaksas un ir satraukti par pieaugušo maksājumu summu. Tāpat arī daži dzīvokļu īrnieki mājās, kuras pārvalda Ventspils nekustamie īpašumi (VNĪ), ir neapmierināti, ka spiesti pakļauties dzīvokļu īpašnieku sapulces lēmumam par mājas renovāciju un siltināšanu, jo pašiem nav balsstiesību.
Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka dzīvokļu īpašnieki par veicamajiem māju remontdarbiem lēmumu pieņem ar balsu vairākumu kopsapulcē vai veicot aptauju. Neprivatizēto dzīvokļu jeb pašvaldībai piederošo daļu intereses uz pilnvarojuma pamata pārstāv VNĪ. Taču tas nenozīmē, ka neprivatizēto dzīvokļu īrnieki nedrīkst piedalīties sapulcē un izteikt savu viedokli un ka šis viedoklis netiks ņemts vērā. VNĪ atbalsta dzīvojamo māju siltināšanu, jo izīrētājam ir jānodrošina dzīvošanai piemērotas telpas, bet daudzdzīvokļu nami mūsu pilsētā ir būvēti pirms 30–50 gadiem un neviens no tiem neatbilst Noteikumiem par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika prasībām. Novērst šo neatbilstību var sakārtojot dzīvojamās mājas, tās renovējot un siltinot. Un, ja lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku pieņem tādu lēmumu, tad mēs arī to atbalstām. Apkures sezona vēl tikko ir sākusies, tāpēc par ietaupījumu apkurē spriest pāragri. Par renovācijas rezultātiem varēsim runāt apkures sezonas beigās, kad ietaupījums par siltuma maksājumiem kļūs acīmredzams.
Dzīvojamās mājas viena no otras atšķiras pēc konstrukcijas un tehniskā stāvokļa. Tādēļ arī katras mājas renovācijas izmaksas ir atšķirīgas. Pēc mūsu speciālistu vērojumiem, lielāka efektivitāte siltināšanā ir silikāta ķieģeļu mājām, bet bloku mājās ar lodžijām tā ir nedaudz zemāka, jo nav pilnīgi novēršamas visas vājās vietas lodžiju zonā. Arī, ja mājai ir sarežģīta arhitektūra, tās siltināšana ir dārgāka. Šī gada sākumā Ventspils nekustamajos īpašumos ieviesa energopārvaldnieka amatu, kurš seko līdzi apkures iekārtu stāvoklim dzīvojamās mājās. Energopārvaldnieka darbs jau ir nesis savus augļus. Apsekojot siltumpunktus, izdevies operatīvi novērst dažādus trūkumus, kas varēja izraisīt siltuma pārtēriņa nelietderīgu pieaugumu un līdz ar to pārāk lielus maksājumus. Tāpat mēs plānojam šajā apkures sezonā uzstādīt siltummezglos siltumenerģijas parametru attālināto kontroli. Tas palīdzēs ātrāk reaģēt uz jebkurām novirzēm katras mājas siltumapgādē.
Komentāri (0)