Lai aizsargātu patērētāju ekonomiskās intereses un novērstu bezatbildīgas aizņemšanās sekas, vēlas aizliegt līgumu slēgšanu par ātro kredītu piešķiršanu laika posmā no plkst. 23 līdz 7 rītā.

To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ko pirmdien, 21.oktobrī, izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.

Kā norāda Ekonomikas ministrija, patērētājus no bezatbildīgas aizņemšanās var atturēt ar diviem risinājumiem - informēt par bezatbildīgas aizņemšanās sekām, kā arī ierobežot kredītu pieejamību nakts laikā. Patērētāju informēšanas kampaņām nepieciešams papildu finansējums, kā arī ministrija šo risinājumu neuzskata par ilglaicīgu un pietiekami efektīvu, jo kampaņa var nesasniegt galveno mērķauditoriju, kurai aizņemšanās nakts laikā varētu būt aktuāla. Tāpēc labāks risinājums, kas nerada papildu fiskālo slodzi, ir aizliegums kreditēšanas līgumus noslēgt nakts laikā.

Patlaban gan vēl kreditēšanas līgumu noslēgšana nakts laikā neesot ļoti populāra, taču, analizējot Somijas pieredzi, Ekonomikas ministrija prognozē, ka šī situācija var mainīties. Arī Somijā kredītu izsniegšana nakts laikā ir aizliegta.

Ietekme gan uz kredītu izsniedzējiem būšot neliela, jo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, izņemot tiešsaistes kredītu un SMS kredītu sniedzējus, neslēdz kreditēšanas līgumus pēc plkst. 23 vai ātrāk par plkst. 7. Ierobežojums neattiektos arī uz tādiem kreditēšanas pakalpojumiem kā maksājumu karšu/kredītkaršu kredīti un overdrafti, par kuru apmēru un nosacījumiem vienošanās ir panākta slēdzot līgumu.

Ieguvums, ko iegūtu sabiedrība, būtu lielāks nekā tiešsaistes kredītu un SMS kredītu sniedzēju negūtie ienākumi, jo patērētājs, kas nonāk parādos, izraisa virkni sociāli ekonomisku problēmu, kurām ir ietekme gan uz paša patērētāja labklājību, gan ekonomiku kopumā. Viens no iemesliem, kā dēļ Latvijas iedzīvotāji darba spējīgā vecumā atstāj Latviju, ir nespēja nokārtot savas parādu saistības, uzsver ministrija.

Kredīta pakalpojumu vieglā pieejamība nakts laikā veicina nepārdomātu un bezatbildīgu aizņemšanos, jo kredīts bieži vien tiek izmantots nolūkiem, kuri nav racionāli izsvērti vai saistīti ar mājsaimniecības vajadzību nodrošināšanu. Ministrija skaidro, ka šī regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja ekonomiskās intereses, tostarp patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.

Tāpat paredzēts, ka turpmāk patērētāju kreditēšanas līguma, kas tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredīta atmaksa ir veicama pa daļām proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Šajā daļā ietvertā regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja ekonomiskās intereses, palielinot patērētāja iespēju kredītu atmaksāt līguma noteiktajā termiņā. Tiks noteikts arī nokavējuma procentu apmēra ierobežojums. Ministrija skaidro, ka 18% procentpunktu gadā apmērs papildus līgumā noteiktai aizņēmuma procentu likmei noteikts, pieņemot, ka tas nevarētu pārsniegt 0,05% dienā, kas būtu uzskatāms par samērīgu maksu par kapitāla izmantošanu pēc samaksas termiņa iestāšanās.

Kredītu līgumi, kas noslēgti, izmantojot distances saziņas līdzekļus (internetu, mobilo tālruņu īsziņas (SMS kredīti)), 2012. gadā ir izsniegti par kopējo summu vairāk nekā 114,58 miljoni latu. Arī citās nebanku kreditēšanas pakalpojumu jomās ir vērojams augsts patērētājiem izsniegtās kredītu kopējās summas apmērs - patēriņa kredīti 2012. gadā kopā izsniegti 47 160 113 latu apmērā, bet līzinga, nomas un auto komercķīlas kredīti - 46 112 891 lata apmērā. Nedaudz mazāks apjoms ir izsniegts kredītos pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītos) - 29 105 515 lati, kā arī hipotekārajos kredītos - 10 007 024 lati.

Vislielākais saistību kavējuma skaita īpatsvars ir kredītiem, kas ir noslēgti, izmantojot distances saziņas līdzekļus, - 33,3% no visām saistībām.

2012. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā tika saņemtas 276 rakstveida sūdzības par patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem, no tām 176 sūdzības par kredītiestāžu rīcību un 100 par nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju rīcību. 2013. gada pirmajā pusgadā saņemtas 111 rakstveida sūdzības par patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem, no tām 68 sūdzības par kredītiestāžu rīcību un 43 par nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju rīcību. Ekonomikas ministrija gan paskaidro, ka šie statistikas dati ir nepilnīgi, jo e-pasta un telefona vai klātienes konsultāciju formā atbilžu uz patērētāju sūdzībām par nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju rīcību ir bijis krietni vairāk.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: