Sadarboties, nevis sacensties

Ikdienā viņas darbs cieši saistīts ar ceļu satiksmi, braucējiem, kas tikko sper savus pirmos soļus jeb pirmos kilometrus ikdienas satiksmē, kā arī braucējiem, kas sauc sevi par pieredzējušiem un apzinās, ko dara uz ceļa. Viņa regulāri saskaras ar šī brīža satiksmes tendencēm, kas ne vienmēr ir tās labākās. Diemžēl pēdējā laika bēdīgā statistika par bojāgājušajiem uz ceļiem atkal aktualizējusi iedzīvotāju diskusijas par to, kas šīs traģēdijas raisa, kādi ir to galvenie iemesli. Ātrums, braukšana reibumā, nesakārtoti ceļi, braukšanas kultūra – vieni no galvenajiem iemesliem, kas parasti tiek minēti.

Liela daļa autovadītāju uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada pašu paradumi un braukšanas kultūra, tāpat šoferi vaino ceļu stāvokli, laikapstākļus, pieļaujamo alkohola līmeni asinīs, automašīnas tehnisko stāvokli, nepareizi organizētu satiksmi. Autovadītāju paradumus un braukšanas kultūru kā būtiskāko riska faktoru biežāk min sievietes, savukārt stiprā dzimuma pārstāvji par biežāko riska faktoru uzskata ceļu stāvokli.

Manuprāt, situācija uz ceļiem varētu krietni uzlaboties, pamainoties izvēlētajām braukšanas manierēm, attieksmei pret citiem braucējiem. Mums aizvien gribas steigties un skriet, dusmojoties uz tiem, kas velkas uz ceļa. Pilnīgi iespējams, ka bailīgajiem šoferiem nevajadzētu piedalīties kopējā satiksmē, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. Ir manīti tā saucamie pilsētas braucēji, kuri gatavi skriet pilsētas ielās, bet uz šosejas pabraukt nevar. Nepārliecināta braukšana arī var būt bīstama un radīt avārijas situācijas. Iespējams, lielāku vērību vajadzētu pievērst jaunajiem autovadītājiem, kuri nonāk kopējā ceļu satiksmē, – daudz kas nav pieredzēts, daudz kas vēl jāapgūst, lai uz ceļa justos kā ilggadējs vadītājs, kam viss ir saprotams. Ir tik daudz, ko uzlabot, par ceļu stāvokli nemaz nerunājot.

Nesen pabiju Islandē, kas pārsteidza ne tikai ar savu dabas varenību, bet arī islandiešu braukšanas kultūru. Raugoties, cik vienmērīgi un plūstoši veidojas viņu satiksme, radās iespaids, ka viņi nemitīgi kaut ko kavē. Bet, nē – visu pagūst un ir toleranti cits pret citu. Vaicāju vietējam šoferītim, kā viņiem izdevies panākt šādu nosvērtu autosatiksmi, braucējiem cits citam negrūžoties virsū, ievērojot distanci starp transportlīdzekļiem; viņa atbilde bija gaužām vienkārša – uz ceļa svarīga ir drošība, atbildība pret sevi un citiem satiksmes dalībniekiem. «Mums nevienam neko nevajag pierādīt, ar mums viss ir labi.» Esot uz ceļa sadarbības partneriem, nevis sāncenšiem, ikviens no tā var būt tikai ieguvējs.