Gribi pārmaiņas? Dari!

Tā kā jaunās valdības veidošana politiskajā un sabiedrības dienas kārtībā bija veselu mēnesi kopš 14. augusta, kad iepriekšējais premjers Krišjānis Kariņš paziņoja par savu demisiju, šķita – visi būs jau krustu šķērsu izteikušies mēneša garumā un būs gatavi lemt, lai jaunā komanda var sākt strādāt. Bet kur nu – Saeimas tribīnē viens pēc otra kāpa dažādu partiju deputāti, lai vairāk vai mazāk daiļrunīgi paustu savu viedokli par to, kāpēc jaunā valdība ir slikta vai laba. Protams, opozīcija bija pārsvarā. Atsevišķi deputāti runāja visai aizvainotā manierē, lai gan paši vien bija atteikušies nolikt malā personīgās ambīcijas un sarkanās līnijas, lai pievienotos valdībai mūsu zemei gana sarežģītā brīdī un strādātu valsts un tautas labā. Atzīšos, pret pusdienlaiku metu mieru un pievērsos darbam pie materiāliem, kam ar avīzes starpniecību tuvākajā laikā jānonāk pie jums, lasītāji, jo darbu manā vietā neviens nedarīs – nevaru atļauties stundām klausīties politisko retoriku. Ziņa par jaunās valdības apstiprināšanu mūs sasniedza pēc pieciem vakarā, tātad runāšana (droši vien ar pusdienu un citiem pārtraukumiem) bija ilgusi veselas septiņas stundas. Piedodiet, bet man tas šķiet daudz par daudz. Jā, dažkārt īstajā laikā dzirdēts vārds var būt vērtīgs un ietekmēt kāda cilvēka visu turpmāko dzīvi, bet nez vai vairāku stundu ilga runāšana palīdzēja uzlabot mūsu valsts iedzīvotāju labklājību un atrisināt kādas no samilzušajām problēmām, kuru risināšana būs jaunās valdības uzdevums. Atslēga tam, lai kaut ko izmainītu un iegūtu vēlamo rezultātu, tomēr ir un paliek darbs.

Jaunā premjere Evika Siliņa gan nav politikas jaunpienācēja, taču plašākai publikai viņa nav īpaši pazīstama, tāpēc ir grūti spriest par to, kāda viņa būs valdības vadītāja krēslā – to rādīs laiks. Pozitīvi, ka daudzi no jaunajiem ministriem šādu darbu īsāku vai garāku laika sprīdi ir veikuši jau iepriekš. Tie ir politikā pieredzējuši cilvēki, kas vieš cerību, ka ieskriešanās laiks jaunajai valdībai nebūs ilgs. Jo laika jau nav – problēmas jārisina nekavējoties, un to ir gana daudz. Pārmaiņas nāks tikai ar nopietnu, neatlaidīgu komandas darbu. Tāpat kā māja neiztīrīsies un dārzs neizravēsies pats no sevis vien tāpēc, ka mēs par to skaisti parunāsim, tā arī izglītības, veselības aprūpes, drošības un citu jautājumu risinājums neatnāks, ja par to tikai runās. Vēl ļoti svarīgi ir tas, vai vadītājam ir vīzija, spēja ar to aizraut arī pārējos un prasme atrast tādus komandas spēlētājus, kuri nepadosies pie pirmajām grūtībām un tieksies sasniegt vēlamo rezultātu.