Turpinām būt kopā

Ikvienas pārmaiņas mūs norūda un, gribas cerēt, padara arī stiprākus un viedākus. Kad šā gada sākumā mūsu tipogrāfijā nodrukājām pēdējo avīzi, bija reizē skumji un satraukti. Skumji, jo Ventspils tipogrāfija pirms tam bija piedzīvojusi garu un saturīgu mūžu, un katra atvadīšanās uz visiem laikiem vienmēr raisa asaras un pārdomas. Savukārt satraukti – jo Ventas Balss ieguva pilnīgi citu izskatu, citu drukāšanas vietu – Rīgas Mūkusalas tipogrāfiju. Un satraukumam bija pamats, jo daudzi lasītāji bija tik ļoti iemīļojuši Ventiņu tādu, kāda tā bija iepriekš, ka tās jauno formātu pieņēma drīzāk ar bažām, nevis milzīgu prieku. Un var jau saprast – kad pierodam pie lietām, kas atkārtojas dienu no dienas un gadu no gada, negribas no tām šķirties vai kaut ko būtiski mainīt. Tomēr mana pārliecība ir tāda, ka izaugsme var notikt tad, kad notiek pārmaiņas, kad speram drosmīgu soli pretim jaunajam, īsti nezinot, vai kāja nonāks uz gludas un tīras ceļa virsmas vai tomēr iznāks iekāpt dubļu peļķē.

Sagaidot jauno abonēšanas sezonu, atkal jau jāinformē par pārmaiņām. Kā zināms, dzīves ātrums šobrīd ir tik liels, ka nereti līdzi tam netiekam, arī pārmaiņu daudzums un ātrums var, protams, mulsināt. Kā jau rakstījām, no nākamā gada Ventas Balss turpmāk iznāks divas reizes nedēļā – otrdienās un piektdienās. Piekrītu, neizklausās labi – trīs reizes noteikti ir vairāk par divām, tomēr uzreiz gribas piebilst, ka avīzes apjoms nemainīsies – katru otrdienu un piektdienu pastkastē nonāks 12 lappušu bieza avīze. Gada sākumā ieviestās pārmaiņas Ventas Balss kolektīvam lika pieņemt lēmumu atteikties no televīzijas programmas publicēšanas. Solījām saviem lasītājiem rast risinājumu, un pie tāda esam nonākuši. Pirmo reizi piedāvājam abonēt Ventas Balsi komplektā ar Laimīgo Programmu. Izmantojiet šo iespēju! Un izmantojiet iespēju abonēt Ventas Balsi oktobrī un novembrī, kad to var izdarīt lētāk! Savukārt mēs, Ventas Balss kolektīvs, turpināsim būt radoši un atvērti visam jaunajam un, protams, atvērti arī jūsu ieteikumiem, atbalstam un arī kritikai, ja būsim pelnījuši. Starp citu, atsevišķs un sirsnīgs paldies mūsu ilggadējai lasītājai Raitai Sāmītei, kura pati pirmā abonēja Ventas Balsi nākamajam gadam. Par to lasiet šodienas laikrakstā.

Vējš iztrakosies, norimsies, pamanīsies, protams, noraut pēdējo koka lapu, atstājot to pavisam kailu. Bet vējš neaizpūtīs mūsu cerību un pārliecību par to, ka pavasarī kokiem atkal būs pumpuri un zaļos lapas. Turpinām būt kopā un piedzīvot šo dzīvi, par ko Ventas Balss turpinās rakstīt.