Izmirstošas vērtības?

Neskatoties uz pieklājīgo biļešu cenu (no 30 līdz 60 eiro), ventspilnieki atsaucās aicinājumam nosvinēt teātra nama jubileju un apmeklēja koncertu. Domāju, ka neviens no skatītājiem nenožēloja iztērēto naudu un laiku. Divas stundas patiesa baudījuma ir tā vērtas! Skatītāji ar prieku uzņēma populāros un iemīļotos māksliniekus, visai zālei dziedot līdzi un sajūtās atgriežoties izrāžu ainās, kas 15 gadu laikā nospēlētas uz teātra nama skatuves. Mazs darvas piliens lielajā medus mucā bija dažu vecāka gadagājuma skatītāju vilšanās, pēc koncerta neieraugot autobusu pieturā pie teātra nama ierasto mikriņu, kā tas bija vecajos labajos laikos. Bet šobrīd – ne par to. Iedomājieties tikai – 15 gadu laikā Kurzemes filharmonija teātra namā organizējusi un aizvadījusi 1853 pasākumus, tai skaitā 391 teātra izrādi no praktiski visiem Latvijas teātriem un 598 dažādu žanru koncertus! Līdz koncertzāles Latvija atklāšanai 2019. gadā teātra namā notika vidēji 169 pasākumi gadā, tātad faktiski katru otro dienu! Tik tiešām, ventspilniekiem nav pamata sūdzēties par nabadzīgu kultūras dzīvi un to, ka brīvajā laikā «nav kur aiziet».

Jubilejas koncertā Jūras vārtos ne reizi vien pieķēru sevi pie domas, ka baudu tradicionālas un nesatricināmas vērtības – priecājos par jauniem un ne tik jauniem vīriešiem, kurus nekādi nesajauksi ar sievietēm vai nebināriem; apbrīnoju skaistas sievietes tradicionālos skatuves tērpos. Pēkšņi sāc saprast, cik svarīgas ir tradīcijas mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē! Pretoties pārmaiņām nav iespējams – tās vienalga pārņems mūsu pasauli un mūsu dzīvi, gribam mēs to vai ne. Visgudrākais risinājums, kā pret to attiekties, – ir pieņemt vai vismaz necīnīties. Tā taču saka, ka izdzīvo tas, kurš ir spējīgs mainīties. Bet to, cik ļoti mainās mūsu pasaule, parāda ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Šogad par konkursa uzvarētāju kļuva nebinārais Nemo. Nebinārs – tas ir cilvēks, kurš nevar precīzi identificēt sevi ne kā sievieti, ne vīrieti un lūdz sevi saukt par viņi. Man nav nekas pret nebināriem, transgenderiem, cilvēkiem, kuri skraida pa skatuvi dīvainā apģērbā vai gandrīz bez drēbēm, vīriešiem kleitās. Un tomēr mūsu vīrišķīgais, pieticīgais, ieturētais un talantīgais Dons man vairāk iet pie sirds. Tāpēc, ka viņa priekšnesumā es sadzirdēju gan mūziku, gan saturu. Tāpēc, ka konkursā viņš pārstāvēja tradicionālās vērtības, kuras, tā vien šķiet, drīz kļūs par retumu, mazākumu un izmirstošu parādību.