Aizvadām veco gadu ar cerību

Par ko varam pateikties vēl vienam nodzīvotam gadam? Galvenais – par to, kas tas bija. Šo gadu esam nodzīvojuši miera laikā. 2023. mums ir dāvinājis tik daudz spilgtu notikumu un emociju, ka to pietiktu vairākiem gadiem. Uz laiku vairākums no mums – pat tie, kuri maz interesējas par šiem sporta veidiem, – pēkšņi kļuva vispirms par hokeja, bet pēc tam – arī par basketbola faniem. Spilgtas, neatkārtojamas un neaizmirstamas bija Dziesmu un deju svētku dienas. Tādos brīžos mēs paši sev pierādām, ka varam būt vienoti un stipri. Ir banāli atgādināt par pateicību, bet tikai tad, kad sāc pateikties tieši un konkrēti, reāli ieraugi, cik daudz tev patiesībā pieder! Var sākt ar to, ka esi pamodies un vesels. Un, ja vēl ir jumts virs galvas, esi paēdis un apģērbts, tuvinieki ir veseli, bērniem veicas mācībās vai darbā, nav pandēmijas, var satikties ar draugiem, iet uz teātri un koncertiem, apmeklēt dievkalpojumus... Var dzīvot bez bailēm! Vai tā nav laime? Taču aizejošajā gadā mēs esam bijuši pārāk nevērīgi, divreiz ignorējuši avārijas trauksmes signalizāciju publiskajās vietās – teātra namā Jūras vārti un tirdzniecības centrā Tobago.

Šogad esam tikuši pie jauna Valsts prezidenta un jaunas valdības. Prezidents iepriecināja ar savu iedziļināšanos iedzīvotāju lietās un rūpēs, turklāt ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos, ar kompetentu ieinteresētību iekšpolitisko jautājumu risināšanā. Tas diemžēl šobrīd nav redzams jaunajā valdībā, kas iegrimusi problēmās ar Rail Baltica un citiem neatrisinātiem jautājumiem, kas palikuši mantojumā no iepriekšējām valdībām. Pirmajās simts valdības darba dienās ir ratificēta Stambulas konvencija un pieņemts likums par partnerību. Abi dokumenti sabiedrībā izraisījuši kārtējās domstarpības.

Arī pieņemtais 2024. gada valsts budžets lielas cerības nedod. Esam ratificējuši konvenciju par vardarbības novēršanu, bet Valsts policijai nepieciešamo finansējumu (jau kuro reizi!) sola pēc gada. Tas pats – zinātnē un citās nozarēs, kas ir būtiskas iekšējai drošībai. Pensionāriem apsolītas piemaksas par darba stāžu, taču ne visiem un ne uzreiz. Bet tie, kuri nenodzīvos līdz laimīgajai dienai, – nenosodiet!

Psihologi saka, ka dzīves kvalitāti ne tik daudz ietekmē lielie ģeopolitiskie notikumi, cik tas, kas notiek cilvēka tuvākajā vidē un ko viņš pats var ietekmēt. Ne vienmēr var pieņemt vai mainīt notikumu gaitu, bet ir iespējams mainīt sevi un savu dzīvi. Tam mums ikvienam ir dota tikai viena diena – šodiena. Kamēr ir šodiena, var daudz ko labot, saprast, piedot, pieņemt, iemīlēt. Labs iemesls, lai aizvadītu veco gadu ar pateicību un cerību.