Juniora karjerai liek sudraba punktu

NAC federācijas rīkotais pasaules čempionāts risinājās Spānijā, un Fišers uz to devās aizstāvēt uzvarētāja titulu, kuru bija izdevies izcīnīt divus gadus pēc kārtas. Viņa kategorijā startēja deviņi atlēti, bet ventspilnieks arī šoreiz pilnīgi noteikti bija viens no galvenajiem favorītiem. Diemžēl sasniegt šādu savdabīgu hettriku neizdevās – uzvaru svinēja lietuvietis Aurims Kasparaitis, Fišers izcīnīja otro vietu, bet trešais bija Izraēlas pārstāvis Danijs Kaganovičs. Neilgi pirms pasaules čempionāta risinājās Latvijas atklātās meistarsacīkstes, kurās Roberts bija pārāks par Aurimu, uzvarot arī absolūtajā vērtējumā. «Laikam jau lietuvietis bija sadusmojies, ka toreiz nesanāca mani pieveikt, un sagatavojās labāk. Pēc sacensībām runāju ar organizatoriem, un viņi atzina, ka viņiem vislabāk patikusi mana forma, bet diemžēl viņi nebija starp tiesnešiem. Protams, visi tiek vērtēti pēc vieniem kritērijiem, tomēr šajā sporta veidā daudz atkarīgs no tiesnešu subjektīvā viedokļa,» spriež Fišers, kurš nav pārāk vīlies arī par otro vietu pasaules čempionātā. Latvijas komandu kopumā pārstāvēja seši atlēti – vēl divi puiši un trīs dāmas –, taču finālā iekļūt izdevās vēl tikai Olgai Upelniecei, kura Shape bikini kategorijā ierindojās sestajā vietā (startēja 14 dalībnieces).

Fišeram šie bija pēdējie mači juniora statusā, jau nākamajā sezonā viņam būs jāstartē starp pieaugušajiem. Galvenā atšķirība ir tā, ka vīru sacensībās sportisti pa kategorijām tiek dalīti, tikai ņemot vērā augumu. Tā kā ventspilnieks ir 180 cm garš, viņam būs jāstartē kategorijā Body 1, kurā būs pulcēti visgarākie atlēti. Roberts gan spriež, ka būtiskām grūtībā, sākot startēt pieaugušo konkurencē, nevajadzētu būt: «Protams, būs lielāka konkurence, būs čaļi ar lielākiem muskuļiem, jo viņi vienkārši ir ilgāk trenējušies, bet citādāk diez vai būs liela atšķirība. Arī tas, ka kategorijas tiek dalītas citādāk, diez vai kaut kā apgrūtinās manus startus.» Bodibildinga sezona noslēgusies, tāpēc tagad var nedaudz atvilkt elpu, taču tas nenozīmē, ka smagumu celšana pavisam tiks nolikta malā. Vasarā jāstrādā pie muskuļu grupām, kuras atpaliek, un pie sevis pilnveidošanas, bet par sacensībām gan domāt nenāksies.

Pagaidām Fišers nezina, kāda maču ziņā varētu izvērsties viņa pirmā sezona pieaugušo kompānijā: «Konkrētas sacensības, kurās varētu piedalīties, vēl nezinu, jo viss atkarīgs no finansējuma. Par atbalstu šajā sezonā jāsaka liels paldies Ventspils pašvaldībai, bet, kas būs tālāk, pagaidām vēl nezinu. Protams, turpināšu trenēties, un esmu pārliecināts, ka arī uz kādām nopietnākām sacensībām aizbraukt man izdosies.»